Par pelējuma sēni

Šonedēļ esam izcīnījuši lielu uzvaru – esam likvidējuši pelējuma sēnes uz mūsu virtuves un dzīvojamās istabas ārsienām. Šī mazā problēma bija pārņēmusi gandrīz visu mūsu dzīvokļa ārsienu, kas ne tikai izskatījās briesmīgi, bet arī laika gaitā būtu kaitējusi mazajam Gustavam.

Saistībā ar šo cīņu ir tāds garāks stāsts, kas pierāda, ka katram notikumam dzīvē ir kāda nozīme – dažkārt lielāka, dažkārt mazāka – tas atkarīgs no tā, kā mēs uz to skatāmies. Nesen, domājot par to, kāds es būtu bijis, ja nebūtu sastapis Jolantu, man palika diezgan baisi, jo sapratu, ka es būtu par 180 grādiem cits cilvēks. Nerunājot par drēbēm mugurā vai savu personīgo stilu, kas būtu pavisam citādāks - es būtu pavisam cits cilvēks – gan tā, kā es domāju tagad, gan to, ko es daru.

Bet šoreiz stāsts ir par pelējuma sēņu apkarošanu. Es to skaidrošu no sava redzes punkta. Atzīšos, ka nedaudz tomēr dramatizēšu notikumus, uzsverot pat nebūtiskus punktus, kurus varbūt neviens pat neiedomājas.

Iesākšu jau ar stāsta nobeigumu, ka līdzekli pret pelējumu sēnēm mums iedeva Jolantas draudzenes draugs. It kā parasta situācija – draugs izpalīdz draugam. Tik šobrīd aizdomājos cik šim stāstam ir liela vēsture.

Jolantai ir ļoti laba draudzene Daiga. Pazīstamas viņas ir jau no bērnības. Daiga pirms kāda laika iepazinās ar Krišjāni, kurš strādā būvniecības nozarē. Tā kā Jolanta mācās par stilisti un ļoti labi pieprot arī griezt matus, Krišjāņa matiem bija iespēja izjust Jolantas noasinātās šķēres.

Mati tika griezti mūsu dzīvokli un, gribot negribot, nācās rādīt arī pelējuma sēni. Krišjānis ieminējās, ka viņam esot ļoti efektīvs līdzeklis cīņā ar pelējuma sēnēm, kas ne tikai novērš šo problēmu, bet arī balina sienas, kas mums bija tieši tas, kas vajadzīgs.

Neliels stāsts pirms tam... Sēne parādījās neilgi pēc tam, kad namu pārvalde bija veikusi remontdarbus mājas ārsienai. Virtuve mums vēl nav iekārtota līdz galam, tādēļ nav arī tvaika nosūcēja. Vasarā, kad ārā ir silts laiks, varam turēt logu vaļā, bet ziemā dzīvoklī uzkrājas pamatīgs mitrums, kādēļ arī sēne sāka augt. Sākumā tā bija maza – tikai pašā virtuves stūrī. Mēs nolēmām to vienkārši notīrīt.

Protams, vienu dienu izskatījās labi, bet pēc tam sēne atkal parādījās, bet šoreiz jau apņēma krietni lielāku laukumu. Mana mamma, pieskatot Gustavu, arī laikam bija ķērusies pie sēnes likvidēšanas un sienu cītīgi mazgāja, jo dažas dienas likās, ka sēne nez kāpēc pazūd, bet tad atkal parādās. Diemžēl ar visu šo labo darbu, laikam lietas kļuva tikai sliktākas, jo sēne izplatījās arvien tālāk un tālāk, līdz nonāca arī dzīvojamā istabā.

Visu laiku it kā domājām, ka vajadzētu cīnīties ar to sēni, tomēr gaidījām labāku laiku– šajā gadījumā vasaru, kad laiks ārā ir labāks un var turēt logus vaļā un vēdināt istabas.

Pirms divām nedēļām Gustavam bija dzimšanas diena, uz kuru vēlējāmies uzaicināt arī Daigu ar Krišjāni. Neatceros īsti, kas notika, bet norunājām, ka pasvinēsim kādu citu dienu. Tiklīdz kā iedomājāmies uzaicināt viņus uz Gustava dzimšanas dienu, atcerējāmies par agrāk minēto līdzekli pret pelējuma sēni.

Nākamais stāsts. Jolantas vecāki dzīvo Ventspilī. Aizbraukt pie viņiem mēs varam labi ja reizi mēnesī vai pat retāk. Tādēļ viņi izmanto katru reizi savā labā, kad parādās kāda iespēja aizvest Gustavu uz Ventspili. Tā kā mēs bijām ierunājušies paņemt līdzekli pret pelējuma sēni, Gustavs nedrīkstēja atrasties dzīvoklī vismaz kādu dienu, tādēļ Jolantas tētis atbrauca pakaļ Jolantai un Gustavam un aizveda viņus uz Ventspili.

Nākamajā vakarā man atveda līdzekli pret pelējumu un cīņa varēja sākties. Dienu pirms svarīgās cīņas mani naktī mocīja murgi – mācījos vēl augstskolā un pāris dienas pirms skolas beigšanas uzzināju, ka neesmu nolicis kaut kādus eksāmenus, par kuriem man nebija nekādas nojausmas. Šāda veida murgi mani moka brīžos, kad pēc pāris dienām ir gaidāms kas svarīgs – tā tas bija arī šoreiz.

Aizbraucu nopirkt vēl visu nepieciešamo, lai būtu gatavs šai kaujai. Sestdienas rītā ap plkst. 7:00 sāku šo kauju – kā saka, pārsteidzu pretinieku nesagatavotu, jo nedomāju, ka pelējums domāja, ka viņam uzbruks tik agri :). Stratēģija attaisnojās, jo jau līdz kādiem 11:00 cīņa bija galā. Siena balta, no pelējuma ne vēsts. Arī visas nākamās dienas (tpu tpu tpu) viss ir kārtībā. Varēju kā uzvarētājs doties pakaļ Jolantai un Gustavam uz Ventspili.

{pic:1}

Un, rakstot šo blogu, es aizdomājos par to, kāpēc viss notika tieši tā, kā notika...

Sāksim jau ar to, ka, ja es nebūtu saticis Jolantu, es nerakstītu šo blogu. Ja es nebūtu apprecējies ar Jolantu, vismaz pagaidām nebūtu arī Gustavs. Ja nebūtu Gustavs, tad mana mamma nenāktu pie mums pieskatīt viņu un nemazgātu sienas :). Par sienas mazgāšanu atbildība gan jāuzņemas arī mums.

Tāpat arī Jolantas vecāki nebūtu mūs pagājušās nedēļas laikā motivējuši sākt cīņu ar pelējuma sēni, jo mūsu klātbūtni jau viņiem Ventspilī nevajag – svarīgs ir tikai Gustavs:). Ja Gustavam nebūtu viena gada jubileja, mēs nebūtu sazvanījušies ar Daigu un Krišjāni tieši tajā nedēļā. Ja Jolanta nebūtu pazinusi Daigu, mēs neiepazītu Krišjāni, kuru viņa iepazina arī pirms kāda laika.

Ja Jolanta nebūtu sākusi mācīties par stilisti un Krišjānis nebūtu zinošs būvniecības jomā, tad mēs no šīs sēnes netiktu vaļā vēl kādu laiku. Ja mēs būtu nopirkuši tvaika nosūcēju, tad šī problēma, iespējams, vispār mums nebūtu. Ja mani nebūtu naktī mocījuši murgi, es varbūt pamostos vēlāk un man neizdotos pārsteigt pelējuma sēni nesagatavotu 7:00 no rīta. Galu galā, ja pirms daudziem tūkstošiem gadu nebūtu attīstījies tāds organisms kā pelējuma sēne, es arī šodien nerakstītu – varbūt es pat nebūtu piedzimis. Varētu uzrakstīt vēl kādas pāris lapaspuses par to kā būtu, ja būtu un viss kaut kādā mērā novestu pie šīs sestdienas...

Nu labi, es jau te nedaudz pārspīlēju, bet visā visumā tā arī ir. Katrs mazais solis pat vistālākajā pagātnē noveda pie tā, ka tieši pagājušajā sestdienā mēs uzvarējām pelējumu. Baisi paliek.  

Pašos pamatos jau lieta ir pavisam vienkārša – ja es nebūtu tik slinks, tad sēne jau sen būtu pazudusi.

Jauku nedēļu,

Ar cieņu,

Jānis

P.s. Bildē esam mēs ar Jolantu vecumdienās - Jolantas mākslas darbs :)!