Par notikumu savstarpējo saistību

Jaunais tētis Jānis raksta blogu par to, kā radīt saikni starp notikumiem tā, lai jūs vienmēr, kad to vēlētos, justos priecīgi. Vēlies pamēģināt? Lasi Jāņa blogu!

Sveiciens Māmiņu klubam!

Pēc mana ieteikuma sev, šo blogu rakstīšu pēc iespējas īsāku.

Ideja par šī raksta uzrakstīšanu man ienāca prātā vakar, kad skatījos multenes kopā ar Gustavu. Īstenībā diezgan fantastisks kanāls ir Multimania. Kanāls gan ir krievu valodā, bet pārsvarā tur rāda tiešām jaukas multfilmas, nevis no sērijas - kā pēc iespējas iespaidīgāk un šausmīgāk nogalināt vai piekaut transformeri vai kādu citu briesmoni. Multimania rāda arī izglītojošas multenes. Vienu dienu pat skatījāmies multeni par ķīmiju un visiem ķīmiskajiem elementiem – multfilmā viss tika tik interesanti paskaidrots, ka man ķīmija kļuva daudz skaidrāka, nekā pēc 7 gadu apgūšanas skolā . Labi, pietiks šo neapmaksāto reklāmu :). Ķeršos pie lietas.

 {pic:1}

Skatoties multfilmas, Gustavs vienā brīdī paņēma TV pulti rokās un gribēja pārslēgt kanālus. Tas, protams, viņam sanāca diezgan labi, jo tika uzslēgts hokejs. Tomēr ne par to ir stāsts. Es no viņa paņēmu pulti, lai hokejs netiktu pārslēgts. Nākamajā reklāmas pauzē es pats sāku spaidīt kanālus uz priekšu un atpakaļ. Lai pierādītu pats sev, ka viss, ko esmu pēdējā pusgada laikā mācījies par psiholoģiju, asociatīvo domāšanu un vēl kaudzi ar interesantām lietām, ir noderīgs, katru reizi, kad pārslēdzu kanālu, es izdvesu jocīgu skaņu. Tā es darīju vismaz kādas 10 reizes. Abi ar dēlu kārtīgi nosmējāmies par tām skaņām, es atslēdzu atpakaļ hokeju un turpinājām skatīties. Nākamajā reklāmas pauzē Gustavs pats tika pie pults. Un šoreiz, tā vietā, lai patiešām pārslēgtu kanālus, viņš turēja rokās pulti, pavērsa to pret televizoru un atkārtoja precīzi tās pašas jocīgās skaņas, kuras es pirms kāda laika biju veicis, pārslēdzot kanālu. Protams, šajā brīdī atkal labi nosmējāmies.

Es esmu radījis diezgan interesantu saiti Gustava galvā. Ja viņš vairāk negribēs skatīties konkrētu multfilmu vai kanālu, viņš izdvesīs to jocīgo skaņu, lai es saprastu, ka viņš grib pārslēgt citu kanālu.

Līdzīgi notikumi risinās katru rītu. Tad, kad Gustavs pieceļas, bet mamma vēl guļ vai tēlo, ka guļ, lai pievērstu sev uzmanību, Gustavs izdveš citu, tomēr arī unikālu skaņu, tādejādi piesaistot mammas uzmanību.

Savā ziņā tā ir greiza asociācija, tomēr bērns var pilnīgi droši pateikt to, ko viņš vēlas pat bez vārdiem un jau 1 gada vecumā.

Katram mūsu bērnam ir šādas saiknes prātā. Kaut ko līdzīgu es jau rakstīju pirmspēdējā rakstā. Tad, ja viņš bļauj vai krīt zemē, viņš saista šo nodarbi ar kaut kā iegūšanu. Un tie nav nekādi niķi. Visam, ko viņš dara, ir savs pozitīvs nolūks.

Tas notiek tad, ja, piemēram, tēlaini izsakoties, notikums B seko vai pavada notikumu A vairākas reizes pēc kārtas, tādējādi mūsu prātos šo A sasaistot ar B, lai gan bieži vien tam nav nekāda sakara. Turklāt notikums B neizmaina neko, kas ir saistīts ar notikuma A sasniegtajām emocijām vai notikumu kā tādu. Varētu pat teikt tā, ka notikums B notiek vienmēr, kad notiek notikums A, tomēr tiem savā starpā nav nekādas saistības, respektīvi – notikums B neizraisa notikumu A pēc būtības.

Manā TV pults gadījumā notikums B ir skaņa, kuru es izdvešu, pārslēdzot TV kanālus, t.i. veicot notikumu A. To es daru tik ilgi, kamēr notikums A prātā tiek saistīts ar B. Tas piedevām ir unikāls notikums – šāda skaņa netiek izdvesta nevienu citu brīdi, savādāk bērnam vai jebkuram citam var sajukt un nekas no tā nesanāks.

Tādejādi mēs varam jau no agra bērna vecuma vai nu iemācīt bērnam pateikt ko viņš vai viņa vēlas, vai arī saprast, kāpēc bērns dara kaut ko, kas mums sākumā liekas nesaprotami vai pat jocīgi.

Tā kā es teicu, ka šis būs īss blogs, tad šoreiz arī pietiks.

Tomēr vēl viena maza recepte kā interesantā veidā panākt to, lai jūs jebkurā brīdī varētu justies labi. Es to pats esmu izmēģinājis un tas strādā pat diezgan satriecoši labi.

Tātad recepte ir sekojoša. Piefiksējiet brīžus, kad jūtaties lieliski. Piefiksējiet visu, ko jūs darāt – kā elpojat, kāda ir jūsu sejas izteiksme, kā jūs staigājat – visu, visu, kas saistās ar šo prieka mirkli. Brīdī, kad jūs esat priecīga, izdarāt kaut ko jocīgu. Kaut ko tik jocīgu, ko jūs nekādā citā brīdī nedarītu. Galvenais – brīdī, kad jūs šo lietu darāt, turpiniet kustēties, elpot un veidot sejas grimasi attiecīgi tam brīdim, kad jūs esat priecīga. Dariet to vairākas reizes pēc kārtas.

Ko tas panāks? Pirmkārt – jūs skaidri un gaiši zināsiet ko jūs darāt tad, kad esat priecīga, jo jūs šīs receptes pagatavošanas ietvaros būsiet to pamanījušas. Tādējādi jūs vienā acumirklī varēsiet no sliktas pašsajūtas iegūt lielisku – prieka sajūtu. Kāpēc tas tā notiek? Vai tad jūs neesat kādam teikuši, ka viņš vai viņa izskatās bēdīgi vai priecīgi? Protams, ka esat. Un lielākajā skaitu gadījumu tā otrs arī jūtas. Viņš vai viņa šo sajūtu sevī pastiprina vai pat dažkārt panāk ar savu ārējo izturēšanos. Lai pierādītu šī fakta patiesumu, pamēģiniet smaidīt un stāvēt tā, kā jūs stāvētu tad, kad jūtaties priecīga. Tajā pašā laikā mēģiniet sajusties bēdīgi, nemainot to, kā jūs izskatāties – ne smaidu sejā, ne ķermeņa stāvokli. Es garantēju, ka jums neizdosies sajusties slikti.

Un otrkārt – jūs ar manis iepriekš minētās jocīgās lietas vai skaņas izpaušanu, būsiet radījuši saikni savā prātā, ka tiklīdz kā to izdarīsiet, jūs sajutīsities lieliski. Tas ir tieši tāpat, kā gadījumā ar TV pulti. Jocīgā skaņa vai izdarība jūsu prātā tiks sasaistīta ar prieka mirkļiem. Kā es to varētu pierādīt?

Piemēram, man ir bijuši brīži, kad notiek kaut kas, kas citiem neliekas nekas īpašs, bet es smejos kā traks. Viens izskaidrojums tam varētu būt tāds, ka es tiešām esmu traks :), bet otrs – šis notikums manā prātā saistās ar kaut ko smieklīgu. Tas pat var nebūt konkrētais notikums un piedevām – var nebūt nemaz smieklīgs. Tomēr prāts to ir sasaistījis ar kaut ko tādu, pēc kura man ir jāsmejas. Līdzīgi kā mēs smejamies un sakām, ka esam atcerējušies kādu anekdoti.

Kā arī brīži, kad notiek kaut kas nebūtisks, bet jūs pēkšņi sajūtaties emocionāli slikti. Dažkārt jūs pat to nespējat izskaidrot – jūs vienkārši tajā brīdī jūtaties slikti. Tomēr tas ir noticis dēļ saiknēm, kuras pirms kāda laika ir radītas jūsu prātā. Tā, piemēram, kāds jums nevēlams (bet citiem parasts) skatiens vai vārds, vai jebkas cits var radīt jums ārkārtīgi sliktas sajūtas pat it kā vienkārši no nekā. Bet tam ir savs izskaidrojums.

Izmainīt emocijas ir tikpat vienkārši kā TV pults – nospied podziņu un kanāls pārslēdzas. Izdari jocīgu lietu un emocijas samainās.

Vienkārši izmēģiniet šo pieeju. Lieliskus rezultātus garantēju.

Un laikam man atkal nesanāca uzrakstīt maz. :)

Jauku nedēļu un prieka pilnus brīžus!

Ar cieņu,

Jānis