Padomā par dzīvi!

Armands sēž istabas vidū un spēlējās ar autobusu.. es paskatos uz viņu, kā viņš spēlējās, dēls paceļ galvu un saka man: "Tu padomā par dzīvi!"

Vēl viens:

Kad vienā vakarā dzīvojāmies un fonā gāja TV, pa kuru rādīja reklāmu par studijām LU.. Armands saka: "Man vajag gaišāku galvu!" :D Tad teicu, ka viņam jāmācās, lai būtu gaišāka galva un mazāk muļķības jāstrādā... par to dēls tik pasmējās. :)

Vēl:

Labu laiku atpakaļ puikam uzpūtu balonu, uz kura uzzīmēju sejiņas - vienā pusē puisīša un otrā pusē meitenītes sejiņu. Ilgu laiku viņš spēlējās ar to balonu, līdz pamazām tas sāka laist gaisu laukā un zīmējums sāka smērēties, tad izmetām laukā. Un Armands pats izdomāja šim balonam "pielietojumu"... Kā sastrādāja kādas blēņas un es prasīju: "Kas tev prasīja, piemēram, izsmērēt sviestmaizi pa galdu?" Tad uz katru nedarbu bija atbilde: "Balons prasīja!" :D

Tagad topā ir neko nezināt!

Sēžu vannas istabā, dzirdu, ka viņš kaut ko virtuvē grabinās - tātad kaut ko strādā. Prasu: "Ko tu tur dari?" Viņš man atbild: "Nezinu!" Tad es saku: "Nu kā tu vari nezināt? Tu taču tur kaut ko dari!" Pēc brītiņa man atbild: "Kruķīju veļas mašīnu!" :D

Kad atkal kaut ko razbainieks šeptējās savā nodabā, atkal jautāju: "Ko tu tur dari?" Uz ko saņemu jau zināmo atbildi: "Nezinu!" Tagad viņam prasu: "Kad tu sāksi zināt?" Tad nu pretī man atkal gudrie teksti: "Es zinu, ko es nezinu!" :D