No sirds uz sirdi..

Ko Tu labāk izvēlētos- iegādāties dāvanu lielveikalā vai pie cilvēkiem, kuri to gatavojuši ar mīlestību? Māmiņa Rebeka Šulca izvēlas otro variantu un iesaka Tevi darīt to pašu!

Vakar, draugiem.lv portālā saņēmu šādu ķēdes vēstuli, parasti tādas nelasot izdzēšu, bet  šo bija sūtījusi mana draudzene, kura parasti ar ķēdes vēstuļu pārsūtīšanu nenodarbojas, intereses pēc izlasīju. Nolēmu, ka ja man ir iespēja savā blogā pareklamēt un rosināt arī māmiņas doties turp, kāpēc gan neizmantot to.

Vēstulei, kuru saņēmu, bija šāds teksts:

„Arī šogad Daugavas sporta namā invalīdiem ir dota iespēja Ziemassvētku tirdziņā pārdot savus rokdarbus, darinājumus, meistarojumus.

Tirdziņš ir katru dienu no 10-18.00/19.00 (atkarībā no tā vai ir kāds atnācis un viņus atradis) un tā līdz 23.decembrim.

Izrādās, nabaga cilvēciņiem reklāma ir aizliegta!! Ja būs- 400Ls sods piedraudēts. It kā ir dota iespēja - tirgojiet! Taču reti kurš zina, ka Daugavas sporta nama 2.stāvā ir tirdziņš!

Fantastiski tamborējumi, adījumi, pinumi, ādas siksnas, zeķes, apbrīnojami skaistas šalles, filigrāni tamborētas jaciņas, topiņi, adītas bērnu un pieaugušo zeķītes, tamborētas eglīšu mantiņas, kartiņas, sedziņas, cimdiņi, kokgrebumi un citi ar rokām darināti brīnumi- un tas viss par ārkārtīgi draudzīgām un zemām cenām!

Tirgo paši vecie tantuki, pusaklie onkulīši...Viss ir skaists līdz aizkustinājumam!!! Es teikšu atklāti, ja salīdzina tās nenormālās cenas, kas ir Berga bazāra tirdziņā, Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā, tad liekas, ka tā ir vecu cilvēku labdarība!

Pastāstiet draugiem, radiem par šo lielisko iespēju iegādāties brīnumjaukas un lētas dāvaniņas un vienlaikus palīdzēt invalīdiem!

Savādāk, bez mūsu atbalsta, tur bez reklāmas iemaldīsies retais. Kā stāstīja- citreiz pat vairākas stundas neviens neienāk! ..un viņi sēž un gaida...Bet kā lai ienāk, ja neviens nezin!?

Šo ziņu drīkst padot arī tālāk citiem saviem draugiem & paziņām!”

Atceros, kad biju maza un skolas laikā, Daugavas sporta namā, gāju uz baseinu, jau tolaik tur bija šis invalīdu tirdziņš, un ne tikai Ziemassvētkos. Tad arī tas bija maz apmeklēts, bet ja man bija sakrāta kabatas nauda, vienmēr iegāju un kaut ko nopirku.  Un jūs pat nespējat iedomāties, cik laimes un aizkustinājuma pilnas bija to cilvēku sejas, kad es, mazs bērns, gāju un tērēju savu konfektēm krāto naudu pie viņiem.  Tādu sirsnību, kas bija redzama šo cilvēku sejās, neesmu kopš tā laika redzējusi vairs nekur.

Varbūt tiešām, dosimies iepirkt dāvanas  tur, nevis dārgajos lielveikalos, turklāt šo cilvēku gatavotās mantas ir ļoti kvalitatīvas, jo tās tiek taisītas rūpīgi un no sirds. Būs dubults labums, ar dāvanām iepriecināsiet savus radus un draugus un arī cilvēkus, kuri tās ir izgatavojuši.