Mūsu pirmais tālais brauciens ar mašīnu

Mūsu pirmais tālais brauciens ar mašīnu

03. Jun 2012, 11:04 veesma veesma

Sveikas! Sen neesmu neko rakstījusi, lai gan sakāmā sakrājies ir daudz, tikai nesanāk laika. Patreiz visu brīvo laiku aizņem konservēšana un dārza darbi. Iepriekš vēl gatavošanās māsas kāzām, kur es biju par vedējmāti.

 

Šoreiz pastāstīšu, kā manam mazajam gāja pirmajā tālajā braucienā ar mašīnu. Līdz gada vecumam Emīlam ar mašīnu braukt nepatika. Nesēdēja ne sēdēklītī, ne arī paņemts klēpī, visu laiku raudāja.

 

Bet tad ap gada vecumu, mazajam ļoti iepatikās braukt. Kā iesēdināja sēdeklītī tā uzreiz rādīja, ka jāpiesprādzējas, un sēdēja ļoti apmierināts. 

 

Līdz šim brīdim nekur tālu mēs nebijām braukuši, vienīgi uz laukiem pie manas mammas, kas dzīvo kādi 10 km no pilsētas.

 

Jūnija beigās mums bija jābrauc uz Rīgu, jāved vecākā meita pie zobārsta uz Stomatoloģijas institūtu. Tā kā mums mazo nebija kur atstāt, tad nolēmām ņemt līdzi.

 

Ceļš no mums (Jēkabpils) uz Rīgu ir tāls, biju satraukusies, kā mums ceļā ies, bet viss bija labi.

 

Ceļa devāmies labā noskaņojumā un apbruņojušies ar visu nepieciešamo ceļam, pusceļā apstājāmies, ļāvām mazajam paskraidīt, kaut ko iekost, padzerties un tad devāmies tālāk līdz Rīgai.

 

Visu ceļu mazais uzvedās ļoti labi, sēdēja mierīgi, skatījāmies mašīnas un runājām kādā krāsā mašinas ir, kad sāka palikt garlaicīgāk paspēlējāmies ar līdzi paņemtajām mantām.

 

Rīgā, kamēr mēs ar lielo māsu bijām pie zobārsta, tētis mazo ielika ratos un gāja pastaigāties, pa ceļam mazais aizmiga. Pie zobārsta mēs bijām kādas trīs stundas (meitai laboja zobus vispārējā anestēzijā), tikmēr mazais bija izgulējies un mēs varējām doties mājās.

 

Mājupceļā arī apstājāmies vienu reizi, lai paēstu vakariņas un mazais varētu izskrieties.

 

Piebildīšu, ka ne ceļā  uz Rīgu, ne mājupceļā mazais negulēja. Meitenes, kad bija mazas, kā iekāpa māšīnā un sāka braukt tā vienmēr aizmiga, kaut arī nebija guļamais laiks, bet mazais braucot aizmieg tikai tad, ja tiešām ir ļoti noguris un ir guļamais laiks.

 

Tā nu mums gāja mūsu pirmajā tālajā braucienā. Tagad zinu, ka varam bez lieka uztraukuma doties arī tālākos braucienos.

 

Patreiz mazajam ļoti patīk braukt. Kad pasaku, ka kaut kur brauksim, mazais ātri saģērbjas, un skriešiem dodas uz garāžu. Mašīnā vienmēr sēž savā krēsliņā, piesprādzējas un pārbauda vai arī citi ir piesprādzējušies.

 

Kā Jums gāja pirmajā tālākā braucienā! Vai Jūsu mazajiem patīk braukt ar mašīnu!