Mīļo Dieviņ..

Sandija, Jurīša un Krišjāņa mamma, blogo par konkursu "Mana Jaunā Gada apņemšanās"

Man ļoti patika šonakt tādā bezmiega naktī palasīt mūsu Māmiņu Kluba meiteņu Jaunā gada apņemšanās stāstus, kas ir tik gaiši un sievišķīgi!

Te ielikšu linku uz blogiem, palasiet un uzrakstiet arī pārējās savējos: LINKS

Es vēl neesmu tā īsti noformulējusi savu sarakstu Dievam 2010, bet izlasot jūsējās lūgšanas, es nebaidos šī vārda, tad man ir stipri jāpiedomā par savu vēlmju materiālo un garīgo līdzsvaru, jo Dievam taču neiešu lūgt, lai viņš palīdz man notievēt...bet atkal no otras puses, kāpēc gan ne, ja man to ļoti vajag?

Izpratne par to, kas ir Dievs un kas Viņš ir katrā no mums, veidojas jau no bērna kājas, un man patīk atcerēties sevī to mazo meiteni, kas skrēja pa mājas pagalmu, bezrūpīga, un lūdza Dieviņam kaut ko katru dienu, nelauzot galvu, KAS Viņš ir, KĀDS Viņš ir, ko Viņam drīkst , ko nedrīkst lūgt, jo tas taču bija MANS Dievs! 

Kur tagad TAS ir palicis? 

Ja domāju par Viņu kā par abstraktu metafizsku kategoriju, meklējot Viņa sejas baznīcas dogmās vai filozofijas grāmatās, tad es nevaru un nevaru neko iedomāties, izņemot kādu augstāku principu, kas par visu šeit ir atbildīgs, kas visu radījis, kas upurējis sevi un tā tālāk, bet tās ir sausas prāta domas un kā gan kaut ko tādam augstam, tālam principam var lūgt? Tas būtu tāpat, kā skudrai lūgt mākoni, lai cilvēks viņu nesamin... 

Bet ja domā par Viņu meklējot sevī? Savā sirdī, savā dievišķā sākotnē - dvēselē? Ja pieņem, ka Dievs ir iemiesojies ikvienā sirdī un Cilvēks ir dievišķa būtne?

Ja meklējam Dievu  ne domās, bet vienkārši savās labākajās sirds tieksmēs? Jo sirds taču mums tiešām ir ļoti tuvu un tai var lūgt visu - pacietību, mīlestību, savu bērnu sargāšanu, aizgādnību, spēku galu galā...

To visu, ko jūs, mīļās sievietes un mammas, esat tik fantastiski noformulējušas, uzrakstot savu Jaunā Gada apņemšanos, lūdzot labāku sirdi, pacietību izturēt, bērniņus, neskatoties uz grūtībām...

Un ja Dieva mājvieta ir sirdī, tad lūgšanas aiziet pie Viņa ļoti ātri un tās vienmēr tur paliek. Un cerams, arī piepildās!

Nobeigumā atļaušos nopublicēt ievas apņemšanos, kas ir tiešām jautra un sirsnīga:) 

{smallpic:1}

Mīļo Dieviņ! Atvaino , ka traucēju laikā, kad Tev ir tik daudz darba , un jāuzklausa tik daudz vēlmju un lūgšanu. Bet paceļot acis, un redzot cik lielas un varenas ir debesis pāri man, gribās Tev ko lūgt.

Gribētos jaunas kurpes! Zini, man Ziemassvētkos uzdāvināja jaunu somiņu- tādu"ķlaču" somiņu zelta krāsā, kā no krokodīlādas. Bet Tu taču vari iedomāties, cik grūti nāksies piemeklēt saskaņotas kurpes. Un kleitu ar. A ,bet tad varētu piemest klāt biļetes uz operu. Sen nekur nav būts, un tad es tāda smuka varētu augsto mākslu pabaudīt.

Hmmmmm... Bet ,tad es tā padomāju- vai man to vajag? Varbūt varu Tev palūgt, lai kādam eņģelim Tu uzdāvini pāris manus liekos kilogramus. Man, tā šķiet , ka uz sēžamvietas tā kā maķenīt par daudz. Un kaimiņ Anna tik šmauga palikusi. Nē, nu nav jau tā ka man žēl, bet gribās man ar tās kājiņas tievākas.

Hmmmmm... Bet vai tad es kļūšu laimīgāka? Klau, Dieviņ!!! Varbūt tu vari izdarīt tā, ka kāds neviļus man kontā pārskaita kādu tūkstoš latu. Tad gan es no priekiem lektu pa gaisu, un nopirktu to un to, un vēl šo.

Hmmmmmmm.... Bet vai tad es bagātāka kļūšu? Mīļo Dieviņ! Varbūt varu Tev palūgt ,tik tādu mazumiņu- ļauj man ar tīru , skaidru sirdi šo jauno gadu nodzīvot!

Piedalies Jaunā Gada blogu konkursā arī Tu!