Mīļais knupis 4 mēnešu garumā

Knupītis bija nopirkts jau pirms mazulis piedzima, taču dzemdību somā to nepaņēmu. Atceros, ka mana palātas biedrene savam mazulītim knupīti iedeva jau pāris stundas pēc dzimšanas.

Atgriežoties no dzemdību nama mājās, nemierīgajos brīžos centos mazajam piedāvāt knupīti, taču neveiksmīgi. Tā arī knupis mums bija pilnīgi sveša lieta līdz 8 mēnešu vecumam, kad ar lielām sāpēm un raudāšanu nāca augšējie zobi. Dēlam knupis kļuva ļoti, ļoti mīļš. Nekur bez knupīša. Līdz vienā pastaigas reizē mums pretī čāpoja jau liels bērns ar knupi mutē. Kaut kāds klikšķis nostrādāja, ka es negribu, lai mans staigātājs ir ar knupi. Pirmās 2 nedēļas knupi devu tikai uz nakti, jo tā, protams, mums, vecākiem, ir daudz vieglāk. Mazais ir mierīgāks un mūsu miegs ir daudz ciešāks. Dēla gada jubileju svinējām laukos pie radiem. Viņiem ir pilna saime-vistas, kaķi, suņi, govis, cūkas, zosis. Kopā ar tēti un Gustavu aizgājām omei līdzi uz kūti, atdevām knupīti tikko dzimušajam teliņam.

Pirmā nakts bija diezgan saraustīta, taču sapratu, ka viss ir atkarīgs no manis pašas. Ja es salūzīšu, knupis būs atkal mutē un vecākam būs grūtāk atradināt, jo viņš sapratīs ar kādiem līdzekļiem knupīti var atgūt. Un ja ir izturēta pirmā nakts, nākošās būs vieglākas.

Tieši tā arī ir, knupis mums gan ir noslēpts "ja nu kas " gadījumam, taču jūtu, ka tagad dēls vairs to nemeklē.

Pastāsti arī Tu, kā atradināji mazo no knupīša un laimē sev kafiju, bet mazulim- sporta pudeli! Uzzini vairāk par konkursu ŠEIT!