Mēs esam viens otram

Sveiki visiem! Vēlos iepazīstināt jūs ar savu ģimenīti. Mēs esam ģimenē trīs- mamma Sandra, tētis Rolands un meitiņa Adriana, kurai ir jau 1 gadiņš un 10 mēneši, kā arī  vēl ir kaķenīte Munka, kura arī ir pilntiesīgs ģimenes loceklis, jo ir kopā ar mums kopš tās dienas, kad meitiņa nāca pasaulē.

{pic:1}

Ar draugu, kā ģimene dzīvojam kopā jau divarpus gadus.

Vispirms sākšu ar mūsu iepazīšanās stāstu, kas aizsākās jau tālajos vidusskolas gados, kad abi mācījāmies vienā skolā. Tik skolā mēs viens otru tā nemaz īsti nepazinām, jo nebijām nemaz runājuši, tik garām ejot zināju, ka ir tāds simpātisks puisis, bet nekādu interesi pati neizrādīju un arī viņš man nebilda ne vārda.

Iepazināmies tā pavisam nejauši, kad devos ciemos pie savas labākās draudzenes, kura mani sapazīstināja ar kādu puisi, kurš viņai esot iepaticies. Jā! Jūs brīnaties, kas tas par puisi? Tas bija Rolands! Manas draudzenes jaunais draugs. Tā kā ar draudzeni pavadīju visu vasaras lielāko laiku kopā, satiku arī Rolandu aizvien biežāk. Kopā devāmies peldēties, braucām uz diskotēkām un ballītēm un aizvien vairāk sāku ievērot, ka draudzenes puisis skatās uz mani aizvien savādāk un man jau sāka palikt neomulīgi.

Tad vienu vakaru viņš bija ciemos pie manas draudzenes un arī es nejauši ieskrēju uz brīdi, tā nu sanāca, ka mājās devāmies kopā, jo bija jāiet uz vienu pusi. Tā parunājoties viņš man atklāja, ka es esot viņam iepatikusies. Es, protams, biju mazliet šokā – kā tas var būt? Viņš taču ir manas draudzenes puisis! Bet viņš atklāja, ka viņiem neesot nekādas tuvās attiecības vairs, jo kopš pirmās reizes, kad mani ieraudzījis, es esot viņam ļoti iepatikusies.

{smallpic:2}

{smallpic:3}

Sākumā nezināju, ko darīt, jo bija vainas apziņa pret draudzeni, bet vēlāk, kad vienu vakaru pirms ballītes mana draudzene atzinās, ka viņai Rolands tik ļoti nemaz nepatīkot, tad nolēmu rīkoties un tā nu sadraudzējāmies. Draudzene kopš tā laika vēl tagad ir mana draudzene, sākumā jau bija aizvainota, bet beigās neko neteica un viss bija kārtībā!

Tā nu sākās garas pastaigas mēnessgaismā, romantiski randiņi, iepazīšanās ar mūsu abu vecākiem un mana pirmā lielā mīlestība, kas ilgst vēl šobrīd. Un pirms laiciņa mums pievienojās burvīga meitiņa Adriana.

{smallpic:4}

{pic:5}

{smallpic:6}

{pic:7}

{smallpic:8}

{pic:9}

Mūsu meitiņai pagaidām ir viena māsīca, bet toties viņa ir bagāta ar diviem opīšiem, divām omītēm un trīs vecvecmāmiņām, kas mūsu ģimenei ir liels atbalsts, jo vienmēr varam uzticēt kādam no radiņiem mūsu mazo brīnumu, ja paši vēlamies kaut kur izbraukt.

{smallpic:10}

{pic:11}

{pic:12}

{smallpic:13}

{smallpic:14}

{pic:15}

Mēs visi dzīvojam Līgatnē – Gaujas Nacionālā parka teritorijā, ļoti, ļoti skaistā vietā. Šeit ir brīnišķīga daba un pasakainas ainavas, kuru dēļ vien ir vērts uz šejieni atbraukt. Vispirms jau te atrodas Dabas un ainavu parks, kur var apskatīt daudz un dažādus dzīvnieciņus – lāčus, stirnas, meža cūkas, vilkus, lapsas, jenotus, vāveres, alņus, pūces, ūpjus un vēl citus. Vēl šeit var paskatīt pazemes bunkurus Skaļupēs, Līgatnes papīrfabriku, skaistas klintis un slūžas, klintsalas, pagrabus, pilskalnu, piramīdu, Gulbīšezeru, dažādus iežus Gaujas malās un vēl daudz ko citu. Dzīvot tik skaistā vietā ir tiešām kā pasakā!

{pic:16}

{pic:17}

{pic:18}

{pic:19}

Brīvajā laikā mums visvairāk patīk doties garās pastaigās ar ratiņiem, izbaudot jauko dabu.

Visskaistāk šeit ir vasarās, kad viss plaukst un zaļo. Tad vēl mums patīk doties ekskursijās un ciemos pie radiem un draugiem, gatavot piknikus dārzā un svinēt visiem kopā svētkus. Esam ļoti iecienījuši tieši dzimšanas dienas svinēt visi radiņi kopā un galvenais ir nevis dāvanas, bet kopā būšanas sajūta un laime, ka mēs esam viens otram.

Mūsu ģimenei ir arī dažādi hobiji – tētim patīk automašīnas, un viss, kas ir saistīts ar tām, koktēlniecības darbi. Viņš jau mājās ir pagatavojis dažādus interesantus plauktiņus, skapīšus un tagad vēl vasarai gatavos skaistu galdiņu dārzam, lai varētu jauki atpūsties ar draugiem svētkos, jo mana un meitiņas dzimšanas diena ir tieši vasarā. Ziemā tā, protams, ir slēpošana.

{smallpic:20}

{pic:21}

Mans hobijs noteikti ir riteņbraukšana un skrituļošana, kurai pievēršos vasarā, kad jau viss ir nokusis. Ziemas mēnešos izlasu pa grāmatai un vēl man ļoti patīk fotogrāfēt, pagaidām vēl iesācēja līmenī, bet tā kā mans tētis ir profesionāls fotogrāfs, tad varbūt man šis talants ir jau gēnos.

Mūsu ģimenes stiprā puse noteikti ir mīlestība vienam pret otru, jo tas ir dzīvē pats galvenais - mīlēt savus mīļos un noteikti nepadoties grūtību priekšā, jo pārvarot grūtības mēs kļūstam vēl stiprāki!

{smallpic:22}

{smallpic:23}                                                                                                                 

Ar mīlestību - Sandra Voitkāne