Mana ģimene un citi zvēri!

Sveiki, beidzot arī es saņēmos un vēlos iepazīstināt Jūs ar savu ģimeni.

Mēs kā ģimene oficiāli esam jau kopš 2007.gada 6 oktobra. It kā salīdzinoši nesen, tomēr viss sākās pavisam nejauši.

Iepazīšanās bija deju kolektīvā " Metenis" ,mazā pilsētiņā Ape, kurā dzīvoju es. Tā nu 17 gadu vecumā satiku un iemīlējos kādā puisī Aleksandrs. Un tā nu vēl līdz šim, nu jau astoņus gadus esam kopā.

.

Pa šo ilgo laiku ir gājis raibi-tusiņi,atšķirtība manos studiju gados Rīga-Alūksne, prombūtne Vācijā un Īrijā, tomēr to visu esam pārcietuši un kopš mūsu piektās kopā būšanas jubilejas, esam kopā-vienā dzīvoklī, cieši blakus.

Bet kā jau katrā ģimenē, skaidrs ir viens,ka divatā tak ir garlaicīgi. Tā nu netīšām ,piespiedu kārtā, mūsu labākie draugi un arī vedēji, atveda mums mazu mīlulīti-Minkānu.

Tā nu visas mūsu rūpes un raizes saistījās ap šo mazo kaķa bērnu. Cītīga vešana pie vetārsta, kopšana, mācīšana, dažādas nerātnības, lutināšana. Visi jau teica:'" Jums tak bērnu vajag,ko ņematies ar to kaķi."Bet līdz bērnam vēl bija jāpagaida. Pagāja pāris mēneši, notika viens no maniem lielākajiem dzīves notikumiem-pabeidzu augstskolu.

Un tad jau arī varējām sākt plānot mazuli. Tā arī notika , centāmies, mēģinājām-nu visādi gāja-nekā. Nu kā ir tā ir. Bet tad ,kad to vismazāk gaidījām mazais pieteicās. Tā bija pasakaini saulaina diena,kad 6:00 no rīta zvnīju mīlotajam (tad strādāju par dežuranti,un šad tad naktīs nebiju mājās) un teicu,tu būsi tētis. Uz ko viņš atbildēja, man nāk miegs, vēlāk parunāsim. Biju mazliet dusmīga, bet kad 8:30 ierados mājās, viņš mani samīlēja un bija ļoti priecīgs.

Tā nu sākās mūsu gaidību periods.

Bet tam visam pa vidu, mēs vēl paspējām apprecēties, beidzot varējām saņemties. Kāzas bija tikai četratā-vedēji un mēs. Tā bija brīnišķīga diena un ja būtu jāprecās vēlreiz ,noteikti darītu to tā pat-pa kluso:) Par kāzām zināja tikai vecāki. Pat labākā draudzene, nē. Vedēji bija mana vīra draugs un viņa meitene.

Fantastiskas laiks.:) (33.ned.)

Tā nu mēs gaidījām savu mīlulīti un sagaidījām 2008.gada 19.martā. Mazais pilnībā pārvērta mūsu dzīvi. Viss tika pakārtots viņam ,jo Adrians ir pats svarīgākais mūsu abu dzīvē.

Tāda nu ir mūsu ģimene. Adrianam jau ir 2 gadi, un mēs ar Aleksandru gaidam savu trīs gadu kāzu jubileju.

Mums visiem kopā patīk izklaidēties, labi pavadīt laiku svaigā gaisā. Grūti visu izstāstīt vārdos,ko vēlētos pateikt, tāpēc ielūkojieties dažās bildēs un jūs visu sapratīsiet.

Kopā strādājam,kopā atpūšamies.

Kopā dzeram pienu:)

Tādi nu mēs esam -Ilze Ābelīte-Goluba

Adrians Golubs

Aleksandrs Golubs