Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pēdējās grūtniecības nedēļas, kad māmiņa devusies pirmsdzemdību atvaļinājumā, ir īstais laiks, lai sagādātu atlikušās lietas mazuļa pūriņam un...uzrakstītu maģistra darbu. Kā tas izdodas topošajai māmiņai Ligitai, lasi viņas blogā!
{smallpic:1}
Jo tuvāk nāk dēliņa dzimšanas diena, jo aktīvāk sākam domāt un gādāt mazuļa pūriņu. Arī šajā nedēļas nogalē abi ar vīru apstaigājām veikalus, lai iepazītos ar piedāvājumu. Šoreiz skatījāmies gultas veļas un mazuļu ziemas kombinezoniņus. Drēbītes mazulim ir jau gandrīz sagādātas un jau esmu daļu izmazgājusi un izgludinājusi. Pāris rāpulīšus un lācīšus pasūtīju atkal kādā vācu interneta veikalā – silti, skaisti un par izdevīgām cenām.
Iepriekšējā nedēļā biju arī pie savas dakteres, un noskaidrojām, ka savā 31.nedēļā mazais vēl nav sagriezies vēlamajā pozīcijā, taču viss vēl var notikt un es ticu, ka ar mazo visu sarunāsim. Naktīs miegs vairs nav tik salds kā gribētos un arī bēbītim tieši naktīs visvairāk patīk grozīties un kustēties, tāpēc katru viņa kustību jūtu arī es. Tomēr par to neraizējos, jo vissvarīgākā ir apziņa, ka ar viņu viss ir kārtībā un mazais jūtas ļoti labi. Esmu novērojusi, ka viņš puncī ļoti labi jūt, kad viņu samīļo un ar viņu runā un brīžiem nevaru sagaidīt, kad varēšu paņemt viņu rokās.
Līdz mazuļa nākšanai pasaulē, mums kopā jāpaveic vēl kāds liels un svarīgs darbs, pie kuru rakstīšanas paiet liela daļa manas ikdienas - novembra sākumā jānodod maģistra darbs un mēneša beigās arī jāaizstāv. Ļoti ceru, ka mums viss izdosies kā plānots. Šajā nedēļā darbam jāpieliek punkts. Vismaz viens man ir skaidrs – dēliņš būs īsts gudrinieks ar mani kopā mācoties.
Ligita
Sveika Ligita!!!
Prieks, ka tev viss izdodas....Es paliku stāvoklī uz 4.kursa sākumā...tākā bērniņam vajadzēja nākt pasaulē jau pirms aizstāvēšanas, zināju, ka nespēšu ar tikko dzimušu bērnu, vēl gatavot prezentāciju un aizstāvēt, tāpēc paņēmu akadēmisko gaud pa vidu un audzināju mazuli.....Tagad mazai jau 1,4 gadiņi un diplomdarbs top pilnā sparā, laika ir maz, bet censhos - vīrs arī palīdz- pieskata mazo, kamēr es uz skolu aizbraucu.....😀😀😀
ehh... cik pazīstama situācija... Biju 4.mēnesī, kad aizstāvēju maģistu uz 10, nākamajā dienā braucu uz konferenci Īrijā, un vēl pēc dienas uzstājos ar 2 prezentācijām, kuras ar visu maģistra aizstāvēšanu nebija pat tā īsti uztaisītas, tāpēc tās nācās piebeigt naktī. Tas bija traks laiks... Un septembrī iestājos doktorantūrā.
Izklausās pēc māmiņas varones, bet es zinu, ka tas nenāca par labu ne man ne mazajam. Pamatīga stresa deva... Katra uzstāšanās prasa sagatavošanos, kuras laikā daudz domā par lielo auditoriju un tad sirds pa muti lec laukā. Centos sarunāt ar mazo, lai man palīdz, ka mēs noteikti tiksim ar visu galā. Un tikām galā lieliski!
Gaidīšanas laikā manas domas lielākoties bija visur citur tikai ne pie viņa. Zinu, ka ar nākamo bērniņu mēģināšu neiesaistīties tik daudzās aktivitātēs, vairāk gulēšu, peldēšu, domāšu par mazo un runāšos.
Nē, nekas slikts jau nenotika. Mazais pirmajās nedēļās bija ļooti nemierīgs un šķiet gribēja atgūt nozagtos mirkļus, tāpēc es pirmās sešas nedēļas reti kad viņu izlaidu no rokām. Ja to darīju, tad mazais protestēja.
Tagad dēliņam ir 10 mēneši un viņu interesē viss praktiskais - cepeškrāsns, mašīnas atslēgas, krāsns durtiņas, lielais pods, dators...Viss izņemot rotaļlietas😀
Tāpēc iesaku - visu ar mēru! Un nebaidieties sevi pažēlot un droši sev un citiem atgādiniet - gaidu bērniņu un gribu šo laiku izbaudīt.