Kāpēc mēs apmeklējam bēbīšu nodarbības?

Kāpēc mēs apmeklējam bēbīšu nodarbības?

06. May 2010, 15:12 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Psiholoģe un 3 bērnu māmiņa Vita Kalniņa raksta savu blogu par izjūtām bērniņa pirmajā dzīves gadā. Izlasi un uzzini, kāpēc vajadzētu apmeklēt bēbīšu skolas nodarbības!

 

Manai mazajai meitiņai jau pieci mēneši. Nedēļa skrien aiz nedēļas, un brīžiem tikai uz bildēm apskatot un salīdzinot to mazo un nevarīgo bērniņu vasaras sākumā ar to, kurš apzināti jau piedalās daudzās mūsu ģimenes aktivitātēs, komunicē ar pazīstamiem un  svešiem, mērķtiecīgi pieprasa lietas, kas liekas interesantas, aptveru, cik daudz ir mainījies. Ja ar pirmo bērnu nepacietībā nespēju sagaidīt katru nākamo attīstības soli, tad šobrīd liekas, ka pati nepaspēju tikt tam visam pārmaiņu procesam līdz. 

 

Katru nedēļu apzinātāk piefiksēt, kas tad notiek mana bērna attīstībā, kas ir mainījies, nācis klāt un kas palicis pagātnē, man palīdz bēbīšu nodarbības apmeklējums. Tas ir kā tāds “atskaites punkts”, kam tuvojoties jau iepriekšējā dienā pārdomāju, ko tad stāstīšu par savu bērnu, bet ar ziņkāri gaidu citu mammu stāstus. Mana meitiņa grupiņā ir visjaunākā, tāpēc īpaši ieklausos, jo zinu, ka tas, ko jau dara grupiņas biedri, būs tas, ko viņa darīs ļoti tuvā nākotnē.

{pic:1}

Tā kā pati šādas nodarbības esmu vadījusi 6 gadu garumā, nereti sastopos ar apkārtējo izbrīnu: “Ko tad tu vēl nezini par zīdaiņiem?” Tad atbildu, ka, pirmkārt, par zīdaiņiem, tāpat kā par daudz ko citu šai pasaulē, nav nemaz iespējams zināt visu. Bet otrkārt, zināt ir pavisam kas cits nekā piedzīvot. Un, lai arī šo īpašo laiku savā dzīvē piedzīvoju trešo reizi, katru reizi tas ir mazliet savādāk. Un katru reizi kaut kas pārsteidz no jauna.

 

Protams, arī man ir slinkuma uzplūdi. Liekas, būtu tik kārdinoši netaisīties laukā no mājas, nu izlaist kādu reizi... Pavisam nesen, pieķērusi sevi pie šādām domām, sāku pati sev atbildēt uz jautājumu – ko tad es un mans bērns nodarbībās iegūst?

{pic:2}

Sanāca, lūk, kāds saraksts:

 

  • Nodarbība ir kā iknedēļas rituāls, kur kopīgi piedzīvot prieku. Man divatā ar savu bērnu, kā arī kopā ar citiem bērniem un mammām. Tas patiešām ir tikšanās un kopā būšanas prieks ar noteiktu regularitāti. Bez tam – bērni ātri apgūst, kuras dienas ir “skoliņas dienas”. Viņi gaida. Viņi priecājas jau ienākot telpā.
  • Tā kā mana meitiņa ikdienā ir viena maziņā starp daudziem lielajiem, tad viņa patiesi atplaukst, satiekot citus, kas ir līdzīgi mazi. Un es zinu, ka jau šajā vecumā bērni mācās kontaktēties, tāpēc bērnudārzā un skolā viņai klāsies vieglāk.
  • Nodarbībās man nav nekas ārkārtējs jādara. Man nav jādzied, jādanco vai noteiktā ritmā jākustina grabuļi, kas vienkārši man pašai neder pēc būtības. Tāpat man nav pieņemami, ja kāds cits nodarbības laikā nodarbojas ar manu bērnu, mēģinot kaut kā viņu īpaši attīstīt. Mans bērns attīstās savā tempā, ja es tam radu labvēlīgus apstākļus – drošu, patīkamu, siltu vidi, ar pieejamām attīstībai atbilstošām rotaļlietām, kuras var izmantot, bet var arī vienkārši vērot citus vai piedzīvot kādu jaunu sajūtu vai atklāsmi.
  • Esmu priecīga un pateicīga citām grupiņas mammām, ka varam pārrunāt dažādas lietas. Arī par nogurumu un dusmām. Vai par aizvainojumu un nespēku. Es varu justies vienkārši kā mamma starp mammām, un tā ir lieliska atbalstoša sajūta!
  • Nodarbībā es atceros lietas, ko esmu paguvusi piemirst – kā pašai ātri pagatavot rotaļlietu vai arī ka tieši konkrētajā vecumā bērns apgūst pavisam konkrēto lietu, un, kā es viņu tajā varu atbalstīt.
  • Nodarbību vadītāja Dace ir iedrošinoša un nomierinoša, ja nu kādai no mums par kaut ko nemierīgs prāts.
  • Šobrīd, kad mājās kļuvis nepatīkami auksts, nodarbība ir vienīgā vieta, kur mazā bez bēdu var veselu stundu dzīvoties plika – šādi viņa jūtas brīva, var fiziski izdarīt vairāk, nekā satuntulēta drēbju kārtās, kā arī es izbaudu plikumiņu glāstīšanu un bučošanu.
  • Nu jā, un mēs ar šo savu aktivitāti esam kļuvušas ļoti svarīgas.:) Par to, kā mums gājis skoliņā, parasti apjautājas ne tikai lielās māsas un tētis, bet bieži arī vēl tantes, omīte un darba kolēģi.

 

Fotogrāfijās – tā mums gāja iepriekšējā nodarbībā.

 

Ziņa tiem, kuri vairs netika septembra grupā, - otra šī rudens “Bērna emocionālās audzināšanas” vakaru grupa plānota pirmdienās no 12. oktobra, vadīs Ilze Pastare. Es pati gatavojos vadīt rīta grupu no 16. oktobra, piektdienās no 10.30 līdz 12.30. Pieteikšanās pa tālruni 29451188.

 

Informācija par nodarbībām māmiņām ar mazuļiem no 6 nedēļu līdz gada vecumam, psihologa konsultācijām un psihoterapiju www.lina.lv

Dace Dace 28. Sep 2009, 12:23

Mums ar bēbīšu skola mājās!😀

28. Sep 2009, 09:50

man bēbišu skola ir mājas,kad pie mums sanāk draugi un visiem bērniņi,tad tāds riktīgs bēbišu tusiņš😀

rita123 rita123 28. Sep 2009, 09:38

Jā,katrs bērniņš savādāks un īpašs.ES arī neesmu apmeklējusi bēbīšu skolas,noteikti tas ir fantastiskas😀

28. Sep 2009, 12:23

Mums ar bēbīšu skola mājās!😀

28. Sep 2009, 09:50

man bēbišu skola ir mājas,kad pie mums sanāk draugi un visiem bērniņi,tad tāds riktīgs bēbišu tusiņš😀

rita123 rita123 28. Sep 2009, 09:38

Jā,katrs bērniņš savādāks un īpašs.ES arī neesmu apmeklējusi bēbīšu skolas,noteikti tas ir fantastiskas😀