Kad bērns vairs nav bērns?!

Situācija sekojoša - mūsmāju bērni vienmēr visi spēlējas kopā, vecums no 1 - 10 gadiem. Arī tai pulkā ir mūsu bērni, četrus un divus gadus mazi. Jā mazi. Manuprāt visi šie bērni vēl ir mazi.

Visi bērni esot laukā spēlējās kopā ar visām rotaļlietām, kas nu, kuram ir. Tagad topā smilšu mantas. Kā jau pienākas, pie došanās iekšā katrs savas mantas tomēr savācam, kaut ir kopīgā sēta. Un rotaļlietas tiek iznestas vien laukā tad, kad mūsu bērni iet laukā pēc bērnu dārza.

Bet par ko es vēlējos parunāt. Sētā kaimiņpuika, gadi septiņi, teju astoņi gadi. Šodien ar bērniem vācot mantas, lai dotos iekšā, jo rīt tomēr jāceļas uz bērnu dārzu, puika stāsta, ka taisa ceļus un mājas, lai varētu pabraukāties ar mašīnām. Tad mans lielākais bērns saka, kas es lasu mantas, jo jāiet istabā. Salasa visas savas mantas (laukā bijām vien mēs t.i. Es ar saviem bērniem un kaimiņpuika) , līdz ar to smilškastē nepaliek neviena manta, jo visas tiek salasītas un nestas kāpņu telpā.

Tad es puikam pajautāju, kur tev kāda manta ar ko spēlēties, jo minēšu, ka NEKAD puika nav spēlējies ar savām mantām un, kamēr mēs vai kaimiņbērni neiznāk laukā ar mantām, puika vienkārši staigā pa sētu un viņam ir divas izklaides - bumba un velosipēds. Vismaz citas neesmu redzējusi. Uz, ko man puika atbildēja - Mamma teica, ka esmu jau liels un neesmu bērns. Tāpēc man mantas nepērk!

Es pajautāju, ko tu dari esot mājās, ja tev nav rotaļlietas? Uz, ko atbildēja, ka - "skatos televizoru vai mācos mājas darbus skolai" [ bet nu jau ir vasara ]

Un šī ir tikai viena situācija, ko minu. Sākums, lai puika sadraudzētos ar visiem kaimiņbērniem bija visai grūts, gāju runāt ar viņa mammu, bet nekādu pretīmnākšanu no viņas puses nesaņēmām. 

Tad man radās jautājums, kad bērns vairs nav bērns un ir pieaudzis?!