Kā no laivas izmesta

Kā no laivas izmesta

26. Sep 2010, 23:53 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Režīma maiņa un dzīves pārkārtošana ir neatņemama sastāvdaļa, ja māmiņa paliek viena pati ar pienākumiem.. Lai gan māmiņa pepy jūtas kā no laivas izmesta, mēs ticam un turam īkšķus, ka viss nokārtosies.

 

03.01.2010.

 

Jūtos kā izmesta no laivas!

Vakar, lai novērstu domas uzrīkoju ģenerālo tīrīšanu! Pārguru ne pa jokam, jo meitene pēdējās dienās ir dikti niķīga- zobiņi dūdai nu dikti traucē! Nespēju vairs sagaidīt, kad tie izlīdīs ārā un dūda beigs mocīties!

 

Tad nu vienā rokā ar meitene-otra slota, gāju caur visu māju! Ļoti palīdzēja autobenķīts, kur mazo ik pa laikam iekārtoju, lai varētu tās pašas grīdas izmazgāt! Visa tā režīma padarīšana mūs ir nomocījusi! Ne lāgā gulējušas, ne normāli ēdušas, bet nekas- gan pieradīsim! Citas izejas mums nav! 


Būs jāiemācas dzīvot ar izplānotu soli uz priekšu.. Tie paši pirkumi būs jāveic savādāk! Jo nu nevaru, kad sagribas aizskriet uz veikalu un nopirkt to, kas pietrūkst vai ir beidzies! Būs jāiepērkas vairāku dienu garumā.. Pierasts bija, ka 1 reizi mēnesī visu sapērk, sastiepj pilnu māju un tad ikdienā piepērk tik sīkumus(piens, maize, utt) . Bet tagad tas ir nereāli.. 

 


Viena es to nepastiepšu! Cītīgi domāju, kā lai nogādā kartupeļus no tirgus mājās! Nu nevaru es to maisu panest!


Rīt mums būs ugunskristības! Dēls jāved uz bērnudārzu, mums vēl vingrošana ir pa dienu, vakarā jāiet pēc dēla pakaļ! Visi vīra pienākumi tagad jāveic man pašai! Man kā pūcei ir ļoti grūti piecelties no rītiem! Un princese ar pieradusi ir līdz pusdienlaikam vāļāties pa gultu! Ceru, ka pielāgosimies.. 


Vairakkārt esam ar vīru sazvanījušies! Viņš vēl ir ceļā, bet drīz jau būs klāt! Ar autobusu tas ir garš ceļš un viņiem vēl ir sanācis aizkavēties! Vīrs ļoti baidās no augstuma un lidot kategoriski atteicās! 


Visgrūtāk bija vakarā, kad iekāpu tukšā aukstā gultā.. Nebija man pleca, pie kā pieglausties, kas mani samīļo.. 


Parasti ar vīru vakarā, kad bērni jau čučēja, skatījamies kopā TV un pārrunājām dienā paveikto utt. Tas man ļoti pietrūkst!


Vakarā arī dēls prasīja- „Nu kad tad beidzot viņš būs mājās?!” Viņš vēl nesaprot, ka tas nozīmē, ka nebūs mēnešiem! Tad nu centos atkal izskaidrot.. Kaut gan vīrs jau bija ar puiku runājis, ka nebūs ilgāku laiku, vakar laikam tikai puika saprata.. Saskuma ļoti un aizgāja gulēt!

 

 

Meitene arī jūt, ka tētis nav bijis, jo viņiem bija savas sarunas katru vakaru, kamēr es vannojos.. Tad nu meitēns atteicās iet gulēt un ņēmu meiteni blakus! Ap vieniem vēl piezvanīja vīrs-viņš arī nespēja aizmigt! Grozījos, knosījos līdz aizmigu un no rīta pamodos jau 8 un meitene ne reizi necēlās uzēst pa nakti! 


Domas kuļās pa galvu kā atrakušas, bet ir tikai pirmās dienas! Gan pielāgosimies, gan tiksim ar visu galā! 


Būs jāiegādājas plānotājs..

 

pepy