Jaunais gads zem sistēmas

Kamēr Latvija gatavojās svētku bumam, klāja Ziemassvētku galdus un gaidīja pūkaino tīģera gadu, mums ar meitu gāja raibi. Neteikšu, ka slikti (jo man vienmēr ir labi kā ir :D ), bet raibi. Interesanti.

Decembra vidū beidzot pārstāju savas mocības ar dzīvokļa īres naudām, kuras ēda manus nervus veselus četrus mēnešus. Ka nav tad nav- viss taču vienmēr notiek uz labu!

Sapakoju savas mantiņas un pārvācos uz krīzes centru. Nav tik traki kā izklausās- te ir feini, meitai daudz draugu un rotaļu biedru, bet es baidos, ka tik nepierodu pie pagatavotām un vienā laikā pasniegtām garšīgām pusdienām un citām ēdienreizēm... :)

Nodzīvojām te pusotru nedēļu, Evelīna saķēra kaut kādu vīrusnieku. Dakteri zināja stāstīt, ka tas piederot pie adenovīrusu grupas, kuri mēdz izraisīt arī bronhītu un plaušu karsoni. Tas pēdējais mani biedēja, bet tieši ar tādu diagnozi Otro Ziemassvētku vakarā mūs uzņēma BKUS 7. nodaļas jaukais personāls.

Es gan vēl sliecos uz bronhītu sliktākajā gadījumā, bet dakterītes „Meita Jūs iegāza!” neizklausījās cerīgi. Septiņu dienu antibiotiku kurss un vēl desmit dienas slimnīcā...

Johaidī! Tak Jaungada svinības, kuras plānoju jau no septembra mēneša- glaunā Vecrīgas restorānā ar apmēram simts draugiem un viesiem no Baltijas. Pati vēl tur paņēmos pa organizatorisko grupiņu. Un te- čuš!

{smallpic:1}

{smallpic:4}

{smallpic:2}

Labi, meita jau otrajā dienā ar palātas kaimiņu trīsgadīgo Žeņu lēkāja pa gultu, šiverējās pa gaiteni un čiepa māsiņām maizi. Un es tiku uz Jaungada pasākumu- atbrauca mamma, pavadīja nakti kopā ar meituci. Nosvinējos tā kārtīgi- tik septiņos no rīta aizgāju pakrākt pāris stundiņas un atpakaļ pie savas princesītes. Pusnaktī gan uz pinkšķi parāva, jo iepriekš daudz biju Evelīnai stāstījusi par gaidāmo pasākumu, kuras programmā īpaša vieta atvēlēta mazajiem viesiem, ieskaitot „ti-ti”(Ziemassvētku vecītis).

{pic:3}

Bet nu krīzes centrā „ti-ti” pie mazajiem sabija veselas trīs reizes, gāja rotaļās, mācīja pantiņus un dāvināja dāvanas.

Tagad jau esam atpakaļ, kašķējos ar telekomu, ka man vairāk kā nedēļa viņu problēmu dēļ jāgaida interneta pārvietošana, bet vienalga par to jāmaksā. Ceru, ka drīz varēšu plus mīnus atgriezties ierastajā ritmā. Nebūs tā, kā bija, būs savādāk. Un man ir tādas aizdomas, ka būs foršāk.  :)