Interesantais pasaules izzināšanas process

Māmiņas Ilzes Lipskas blogs, meitiņa Intra un dēliņš Ernests

{pic:1}

Toreiz Ernestu vēl tikai gaidīju, kad pie manis ciemos atbrauca draudzene ar meitiņu. Rādīju viņām kāzu albumu, un mazā skatoties mūsu bildi uz manu vīru saka TĒTIS. Uz cietiem vīriešiem ne, tikai uz Juri.


Visiem, protams, smiekli: Sak, kas tik te neatklājas... Mamma arī neizpratnē, jo Juris nemaz nav līdzīgs viņas tēvam. Tā tas arī palika - neviens nesaprata, kāpēc Juris ir tētis.

Šobrīd Ernests visu pasauli dala mammās un tētos. Kāds no malas droši vien brīnītos, kāpēc bērns uz aktieri žurnālā rāda un saka TĒTE, bet tāds mums šobrīd ir pasaules izzināšanas posms. Sava veida dzimumu dalīšana - ir mammas un ir tēti. Es to pirmo reiz ievēroju, kad Ernests no mantu kastes bija izvilcis divus dinozaurus, vienu lielu, otru pavisam maziņu, un nes man rādīt. Rāda lielo un saka TĒTE. Nu - ja jau tēte, tad tēte, piekrītu bērnam: "Jā, tas ir dinozauru tētis. Un re, kur dinozauru bērniņš."


Bet Ernests protestē "Nē, mamma."


Mamma?



"Bet tas taču tik maziņš dinozauriņš, noteikti ir bērniņš."


Bet Ernests paliek pie sava "Nē, mamma!"


Nu labi - ja mamma, tad mamma - galu galā, mammas taču vienmēr ir mazākas par tētiem. Es esmu mazāka par tēti, un arī ome ir mazāka par opi. Skaidrs - nu mums ir dinozauru tētis un dinozauru mamma.


Nākamajā dienā skatāmies grāmatiņu par dzīvnieciņiem, un Ernests vairs nerāda - kaķītis ņau, sunītis vau, gotiņa mū, bet nu mums ir tikai mammas un tēti. Pīļu mamma, un pīļu tētis. Kaķu mamma un kaķu tētis, un arī mazie kaķēni - viens ir mamma, otrs tētis. Mēģinu paskaidrot, ka tie maziņie ir kaķēni, kaķu bērniņi, bet tomēr tie tiek iedalīti - mammās un tētos.


Domāju - vai šādi bērns apzīmē dzimumus? Jo visas tantes bildēs ir mammas (kādreiz bija tantes), un vīrieši - tēti. Sievietes ir mammas, bet vīrieši ir tēti. Bet tā taču tiešām ir, vismaz potenciāli, ikviena sieviete ir mamma un ikviens vīrietis var būt tētis. Tātad nepareizi tas noteikti nav.


No dzīvniekiem ar pīlēm ir visvieglāk - atpazīt, kura ir mamma un kurš ir tētis - pīle ar zaļo galvu ir tētis, bet brūnā pīle ir mamma. Grāmatā skatoties, viss ir pareizi - ir pīļu pāris, bet pie sienas mums ir tikai pīļu tētis. Mammas "nauuu", Ernests plāta rokas - "Mamma nauu".


Bet ne tikai dzīvnieki, cilvēki un rotaļlietas tiek dalītas mammās un tētos. Mums ir sniega piku mamma un sniega piku tētis. Mīklas mamma un mīklas tētis. Kastītes mamma un kastītes tētis.


Ja mans bērns šobrīd kādu pārsteigtu, svešu cilvēku nosaucot par tēti vai mammu, tas mani nesamulsinātu. Man tas liktos pilnīgi normāli, jo šobrīd tā tiešām ir. Tas nozīmētu, ka viņš ir sapratis - Tu esi līdzīgs tētim, bet Tu esi līdzīga mammai.


Šajā sakarā atceros vienu no pirmajām dienām, kad atvedām māsiņu mājās. Ernestam bija gads un 3 mēneši. Un viņš ļoti ātri piefiksēja, ka māsiņai NAV. :) skatās un rāda, ka "nauuu", ar tik šokētu sejas izteiksmi, ka māsiņai starp kājiņām nav nekā..