Gustava māja

Jau pāris dienas pirms saņēmām māju, izstāstījām Gustavam par šo notikumu. Gustavs ir liels „bunkuru” cienītājs, kurš mūsu dzīvoklī jau ir iekārtojis divas tādas vietas zem galdiem, kur viņš var netraucēti spēlēties ar saviem darbarīkiem un mašīnām. Tādēļ mēs cerējām, ka šī dāvana viņam ļoti patiks.

Mājas būvēšana

Atvedot māju uz dzīvokli (smieklīgi izklausās:)) , Gustavs bija ļoti priecīgs un uzreiz vēlējās ķerties pie mājas salikšanas. Tā kā viņam ir 1 gads un 8 mēneši, arī es un mamma asistējām viņam šajā procesā.

Sākums likās tīri vienkāršs. Sastiķējām mājas sānus, uzlikām jumtu un sākām meklēt kur ir durvis :D. Izrādās, ka mūsu mājai bija tikai 2 logi, bet durvju nebija. Tad nu man bija jāņem virtuves nazis, un ar skaņu, kas diezgan pamatīgi gāja caur kauliem :), griezu ārā durvis, lai dēls var nokļūt savā pirmajā mājoklī.

Kad šis process bija galā, likās, ka kaut kas nav īsti pareizi ar mūsu arhitektūras zināšanu pielietojumu. Māja likās nestabila, ko vēl vairāk pastiprināja fakts, ka mums it kā pietrūka pāris striķīšu, lai māju sasietu visos norādītajos punktos. Līdzīgi kā brīžos, kad stellē kaut kādus priekšmetus un vienmēr vai nu kāda skrūve paliek pāri vai kāda pietrūkst.

{smallpic:1}

{smallpic:2}

{smallpic:3}
{smallpic:4}

{smallpic:5}

Tad nu ķērāmies klāt pie rūpīgākas mājas apskates. Sākuma satraukumā nebijām pamanījuši sānu locījumu vietas, kur māja, pavisam vienkārši bija jānoloka. Tā nu mēs to izjaucām, salikām otrreiz pareizi, sašuvām, un kāds pārsteigums – māja beidzot bija stabila un neviens striķītis nepietrūka.

Krāsošanas darbi

Tā kā skaidrs, ka katra māja ir jāizdekorē, arī šo nolēmām izkrāsot. Iegāju firmas mājas lapā, lai apskatītos, kā tad citi to ir darījuši. Sapratām, ka mēs iesim citu ceļu, nekā bildēs redzēto. Mājas bija mākslinieciski izkrāsotas, tādēļ radās pamatotas aizdomas, ka vai nu a) Visi bērni iet mākslas skolā vai b) visi vecāki iet mākslas skolā.

{smallpic:6}

{smallpic:7}

{smallpic:8}

{smallpic:9}

{smallpic:10}

{smallpic:11}

{smallpic:12}

{smallpic:13}

Tā nu mēs devām Gustavam otu, zaļu krāsu, lai pats izvēlas kā izrotāt savu māju.

Sanāca tīri smuki ;)

Mājas pielietojums

Sākumā Gustavs baidījās iet viens pats mājā. Viņš tā īsti nemaz nezināja kā to izdarīt. Stellēja iekšā dibenu, galvu ar kājām atstājot ārā. Tad nu man bija jāierāda kā tas jādara. Būdams nedaudz apaļīgāks nekā vidusmēra 2gadnieks, man tas sagādāja diezgan lielas problēmas, tomēr kaut kā iekšā tiku. Tad jau Gustavs arī man piebiedrojās, sadabūjām mašīnas un „kinderolu” mantiņas un sākām spēlēties. Gustavam vislabāk patika spēle, kur viss bija jāmet ārā pa logu un tētim viss bija jāsavāc. Tiešām interesanta un aizraujoša spēle ":).

Kas šī māja Gustavam ir šobrīd? Tagad jau interese ir nedaudz apsīkusi, tomēr vienu lietu viņš savā mājā dara labprāt. Viņš māju izmanto par slēptuvi, lai varētu netraucēti piečurāt bikses. Tā kā mēs šobrīd radinām Gustavu pie poda, vienīgā vieta, kur viņš var justies droši, ka sākot čurāt, neviens neskries viņam pakaļ ar podu, ir māja.

Visā visumā jau mājiņai nav nekādas vainas. Tikai mūsu mazajā dzīvoklī tā aizņem pārāk daudz vietas. Pārlieku lielu interesi gan Gustavs neizrāda, jo viņš mums tāds konservatīvs – turpina spēlēties zem galdiem, savu reizi gan ieejot savā mājā un izdarot to, ko viņam patīk darīt vienatnē :).            

***

Vai arī Tavam bērnam ir kāja jauka rotaļlieta? Pastāsti par to, iesūtot ziņu šeit!