Gundega Skudriņa: rituāli ir drošības sajūta

20. Aug 2012, 13:00

Par bērniem, bērnu audzināšanu caur rituāliem, Rīga Radio 94.5 FM Māmiņu Kluba radio raidījumā gatavas parunāt bija divas trīs bērnu māmiņas - Sanita Aišpure – klīniskais psihologs, topošā vecmāte un Gundega Skudriņa – Stils Bez Tabu redaktore.

Kāpēc bērniem rituāli patīk? Kas viņos ir tāds maģisks?

Gundega Skudriņa atzīst, - „Pirmais, kas man nāk prātā, tā ir drošības sajūta, bērniem patīk kārtība, tādā ziņā, ka viņš zina – tagad es ēdīšu, pēc tam es gulēšu, vakarā – uz parku, mīļš dzejolītis, mammas buča, kā nu kurā ģimenē, un tas viņam dod tādu drošības sajūtu, ka pasaulē viss ir mierīgi. Ir ikvakara buča, miedziņš utt.”

Un arī psiholoģe Sanita Aišpure viņas sacītajam piekrīt, sakot, ka - „tas bērnā vieš skaidrību, jo viņš var paredzēt un plānot to, kas un pēc kā sekos, jo mazais ķipars lielajā pasaulē jūtas kā tāda skudra lielā okeānā.. Ja mamma un tētis saka – tur pa labi ir tas, pa kreisi ir tas, tad bērnam ir labi, viņš jūtas mierīgs un ir drošībā. Bet nepiekritīšu tam, ka bērniem patīk visi rituāli, jo gulēt iešanas rituāli ir tie, kas bērniem ievieš šausmas, jo viņiem šķiet, ka dzīve apstājas.”

Kas ir nozīmīgākie rituāli, kuru būtu jāveido, un pie kuriem būtu jāpiestrādā?

„Tas ļoti atkarīgs no tā, kāds ir bērna vecums. Jebkurā vecumā ir gulētiešanas rituāli. Jo bērns aug lielāks, jo viņam ir svarīgāka ir drošā atdalīšanās no mammas.” stāsta psiholoģe Sanita Aišpure un kā piemērs tiek minēta mājās palikšana ar auklīti, vai došanās uz dārziņu, kur arī atvadas var mīties ar kādu jauku, mazu rituālu.

„Es domāju, ka viss ir intuitīvi. Katrā ģimenē viss ir citādāk. Viss atkarīgs no mūsu pašu audzināšanas. Es esmu par to, ka rituāliem nav jābūt uzspiestiem. Rituāliem jāveidojas dabīgā procesā, nevis „tagad no šodienas mēs darīsim to un to”. Ja vecāki paši kaut ko labi pieņem, akceptē, arī bērni to tā labi un pozitīvi pārņem. Rituāli mūsu ģimenē ir izveidojušies laika gaitā, un tie ir tādi tradicionāli, kas attiecas uz svētkiem, ēšanu, gulēt iešanu un tamlīdzīgi, bet nekas no tā visa nav kā obligāti nosacījumi. Mēs ļaujamies dzīves improvizācijām!” atzīst Gundega Skudriņa, piebilstot, ka viņai vispār patīk spontāna, brīva rīcība un sajūta, ka tai pat laikā ir kaut kas, kas ir noteiktā kārtībā, bet tā kārtība nav nekas neizjaucams un mūžīgs.