Dēliņa Maikla smaids!

12. Feb 2011, 19:26

Kas var būt burvīgāks par smaidu, par skaistu,mīlu,tik bezgalīgi patiesu? Kas var būt burvīgāks par smaidu, par sava mīļā bērna smaidu!

Ar smaidu uz lūpām,ar prieka asarām acīs, mēs ar vīru sagaidījām šai pasaulē mūsu burvīgo dēliņu-Maiklu. Katra diena,katrs mirklis ir kā jauns un jauks piedzīvojums.Un viens no šādiem mirkļiem ir smaids.

Jau savās pirmajās dzīves dienās dēls neapzināti bieži smaidīja,lielākoties, būdams iemidzis.Mums patika vērot mūsu mazo eņģelīti guļot. Bet iemūžināt pirmo Maikla smaidu mums izdevās 18. dzīves dienā.Tētis runājās ar dēliņu un tad viņš uzsmaidīja.Tas bija tik jauks un brīnišķīgs mirklis,ka pat asaras sakrēja acīs no prieka.Ātri ķēru fotoaparātu,lai iemūžinātu un izdevās.Pēc pirmā dzīves mēneša smaidu varēja novērot itin bieži,tikai ne vienmēr izdevās to nobildēt,jo tas mirklis bija tik īss.Augot lielākam, ap 3-4 mēnešiem,dēls jau zināja,ja mammai vai tētim ir šis aparāts rokās,ir jāsmaida.

Smejas ēdot,smejas spēlējoties,pat pa sapņiem ir gadījies smieties.Ja viņu paslavē,tad ir smaids līdz ausīm. Tomēr ar savu smaidu nemēdza dalīties ar citiem,izņemot mammu un tēti.Ciemiņi varēja acis priecēt ar Maikla smaidiņu tikai skatoties bildes.Augot lielākam,sāka pierast pie apkērtējiem un tad ar tiem uzsmaidīja pa retam.

Smaidot,priecājoties dēls sagādāja lielu prieku arī mums.Ar katru dienu mūsu mājās arvien vairāk pildījās ar smaidu.

Aptuveni gada vecumā dēls iemācījās,ka smaids dara brīnumus. Kad mamma vai tētis bija dusmīgi par dēla nedarbiem,Maikls paskatījās,pielieca galviņu uz sāna un uzsmaidīja.Katru reizi,kad sastrādāja nedarbus,viņš centās mūs sasmīdināt,lai slāpētu mūsu dusmas,un bieži viņam tas izdevās.Ir ļoti grūti turēties pretī tādam mīļumam..

Saka,ka smiekli paildzina mūžu,tad dzīvosim dzīvi pilnu ar smiekliem!

Vismīļākā,visjaukākā,visburvīgākā dāvana šai pasaulē ir patiess smaids.

Dāvināsim viens otram šo dāvanu un būsim laimīgi!

~Maikla mamma-Natalija~