03.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Bieži vien mammas jau pirmajos mazuļa dzīves mēnešos atsakās no krūts barošanas. Jā, tieši tā, ir – kas atsakās.
Manī aizvien biežāk ir negatīvas pārdomas par notiekošo.. Tieši par barošanu. Es patiešām nenosodu tās mammas, kas kaut kādu nopietnu iemeslu dēļ (!!!) nevar barot savu mazulīti ar krūti, bet patiešām - kaut kādu nopietnu iemeslu dēļ.
Kur vien palasu diskusijas, rodas iespaids, ka daļai (atkārtoju – daļai, nevis visām) mammām barošana ar krūti nereti ir kā traucēklis ikdienai, vairums pat meklē attaisnojumus, patiešām smieklīgus, kāpēc nebaro un nebaros..
Vienu dienu iekš atceries.lv kādā diskusijā lasu: "Nebaroju, jo apnika",
"Cik tad var? Ja nav, tad nav! Es nemaz necentos cīnīties.."
"Beidzot atkratījos no krūts barošanas.."(šis īpaši mani šokēja..)
Cosmo.lv - "Labāk paēd no maisījuma, tur ir viss."
"Tikai no maisījuma labi ņemas svarā."
utt.
Godīgi sakot, TĀDA attieksme mani uztrauc. Skumji, ka bērnam tiek atņemts labākais, un tad tam tiek meklēti muļķīgi attaisnojumi. Vēl bēdīgāka ir tā NEvēlēšanās..
Vai tiešām mani vienīgo (zinu, ka nē) tas uztrauc? Vai barošana ar krūti tiešām ir TRAUCĒKLIS?
Palasot diskusijas citos portālos (delfi, apollo, atceries, cosmo..) rodas iespaids, ka ļoti daudzas mammas tomēr izvēlas maisījumu (kaut arī piens ir). Kāpēc tā?
Barot ar krūti savu mazo taču ir tik svarīgi viņam, tik nozīmīgi. Nekas taču nespēj aizstāt mammas pienu! Neviens dārgākais maisījums nav tik bagāts uzturvielām, kas nepieciešamas mazulim.
Varbūt es pārāk saasināti šo tēmu uztveru, taču man mazlietiņ tas šķiet bezatbildīgi – tā vienkārši nedarīt (pat nepacensties barot ar krūti) un viss. Protams, ne visas mammas tāpat vien atmet ar roku, ir, kam ir pavisam nopietni iemesli tam visam.
Es vienu dienu saņēmos un pati sev –intereses pēc, uztaisīju aptauju portālā visidati.lv, linku uz to ievietoju portālā atceries.lv un, ziniet, rezultāti mani, maigi sakot, šokēja.
Aptaujā piedalījušās 97 mammas (zinu, tas nav daudz), no kurām 43% baro ar maisījumu. 72% atzīst, ka krūts barošana ir nozīmīgāka, pārējie – 28% apgalvo, ka abi barošanas veidi ir vienādi nozīmīgi. Tikai 2% kā atbildi izvēlējušies – „nebaroju ar krūti nopietnu veselības traucējumu dēļ (ārsts ieteicis ar krūti nebarot)”, 38% baro ar maisījumu, jo pazudis piens, 9% atbildējuši, ka apnicis cīnīties ar dažādām ar krūts barošanu saistītām problēmām, 12% apgalvo, ka iemesls, kādēļ baro ar maisījumu nav neviens no iepriekšminētajiem (cits tātad).
Jā, 68% atzīst, ka barošanā ar krūti vislielākais pluss ir tas, ka bērniņam tiek vislabākais.
Kāpēc nepacīnāmies tā kārtīgāk – ar zobiem un nagiem par šo – vislabāko bērniņam?
Gribat, es padalīšos ar kādu pozitīvu stāstu no vienas draudzenes personīgās pieredzes?
Kad viņas dēliņam bija nepilni 3 mēneši, viņai ārsts aizliedza barot ar krūti, veselības problēmu dēļ. Bet, kad puikam bija jau vairāk kā 6 mēneši, protams, piena vairs nebija jau sen, viņa cīnījās, lai to atgūtu. Sākumā, protams, nebija pilnīgi nekādu panākumu, viņa sazvanījās arī ar krūts barošanas speciālistiem, kas atteikuši, ka „Daudz cerību neesot tik lielu bērnu ar tik lieliem barošanas starplaikiem atkal piedabūt pie krūts.” Mazais sākumā nesaprata nemaz, kas ar krūti jādara utt., viņa pasūtīja Medela sistēmu, un jau pēc pāris dienām rakstīja citām mammām „..visām māmiņām, kas ticēja , ka tas var izdoties, jo ziniet-VAR! Liela spītība + Medela + Weleda tējas”. Neizsakāms bija mans prieks, kad uzzināju, ka viņai ir izdevies atsākt krūts barošanu! Tagad puikam jau ir 9 mēneši, un viņa joprojām baro ar krūti!
Mammas, vairāk ticiet sev un saviem spēkiem! Jums viss izdosies!
Gazele, ES zināju, ka Tev izdosies, un es varu būt lepna, ka zinu tādas mammas, kā TU! :)
P.S. Sīkāks stāsts šeit: http://www.atceries.lv/lv/diskusijos.zinutes/29667
Diskusijā ir pieminēts links : http://www.medelabreastfeedingus.com/products/breastfeeding-devices/51/supplemental-nursing-system-sns
Tajā vairāk var uzzināt par Medela sistēmu!
Un ta draudzene kura centas no jauna atsakt bernu barot ar kuti..nju galigi garam!nju tur jau bija mamma velmes nevis maza!ja bernins ir pieradis pie maisijumiem un pudelites-kapec vajag uzspiest un mocit mazo??????? 😤
ta es Viesis 😀
Pilnigi piekritu Viesim-Cāļu mātītes atradušas par ko plūkties. Kāda kuram daļa.!!!!pilnigi pretigi paliek no sitam tuksam runam!
mans stasts:
gaidiju mazo,visus 9 menesus klausijos par kruts barosanu,visi man uzpieda,man bus jadara ta un ta!man vnk radas pretigums-tiesi ta PRETIGUMS!!!varbut es pienemu visu pa tuvu sirdij!man del sita visa radas nopietnas problemas ar veselibu,un tamdel tika taisits keizars!es vnk biju emocionali sagrauta!man visi bakstija un raustija ka busu slikta mateja nebarosu ar kruti!joptvai kada slikta mate vel?jus ar sitiem stastiem un uzpiesanu tik maminas jaunas atbiedejat no kruts barosanas!katrai maminai ir izvele ka barot!un nevienam.velreiz -NEVIENAM nav tiesibu kko parmest!
Jā,nu man abi mazie dzima ar ķeizaru-piens pirmajās dienās nebija,pēc atm radās,bet par maz-abus baroju apmēram mēnesi (meitiņu mazliet ilgāk),bet tas mēnesis bija murgs!!! Visas tās ķimeņu un vēl nez kādas tējas...Vienā laikā ar mani,dzemdēja arī mana draudzene-viņa mazo baroja līdz pusotra gada vecumam-joprojām cīnās ar 10 liekiem kg. Jā,ir rakstīts,ka barojot mamma zaudē svaru,bet lai piens būtu labs-ir taču kārtīgi jāēd. Es esmu no tām,kas maz ēd.Kad beidzu mazos barot,svars jau pēc 3 mēn.bija kā agrāk.
Cik mammu,tik viedokļu.
Viesi-ir māmiņas,kas nestaigā dārgā apakšveļā un nav ar perfektu figūru,bet ir māmmas,kas vēlas tomēr perfektu figūru,bet savus bērnus tāpēc mazāk nemīl...
Šis ir mūžīgais temats, kur saskaras 2 viedokļi. Taču taisnība, man šķiet, ir kaut kur pa vidu!
Protams, mammas piens ir labs un nepieciešams bērnam, bet no otras puses - mamma ir tā, kas ir pilnībā atbildīga par sava bērna dzīvības procesu nodrošināšanu. Kamēr viņš vēl ir vēderā, jāuztraucās, vai viņš ir vai nav paēdis, nav, bet tiklīdz piedzimsto, (un tās ir pirmās stundas, faktiski, pirmās minūtes!), kad mammai jau jābūt 100 % pārliecinātai, ka bērns ir paēdis un spējīgs dzīvot.
Iedomāsimies tagad māmiņu, kurai kaut kādu iemeslu dēļ (piemēram, stress, nezināšana, apjukums, ķeizargrieziens ,utt) liekas , ka piena nav vai ļoti sāp krūtis, vai vēl kāds tiešām pirmajā brīdī nepārvarams šķērslis, kas neļauj viņai barot ar krūti. Ko lai viņa dara?
Un te nav laika sēdēt internetā vairs un lasīt citu mammu ieteikumus; iespējams, ka dzemdību nodaļā īpaši neviens šai sievietei arī nepalīdz ar to krūts barošanu, vai pārnākot mājās ar bērnu, viņai īsti nav tāda sakarīga ģimenes ārsta, kam paprasīt, ko tad darīt ar šo problēmu, var visādi būt. Bet viņai taču bērnam ēst ir jādod? Un jādod momentā. Tad tur arī parādās šī maisījuma izvēle, jo mātei, ja viņa pati nevar (vienalga vai subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ), ir jānodrošina savam bērnam ēdiens.
Iemesli tam var būt dažādi, bet primāri, ja runājam par bērnkopību, ņemam vērā mātes sajūtas, un ne vienmēr tas ir viņas slinkums vai negribēšana (un pat ja arī tā tas izpaužas, apkārtējiem nav nekādu tiesību šo mammu, kas izvēlējusies bērnu barot ar maisījumu, nosodīt, jo mēs nevaram ielīst šīs sievietes dvēselē un uzzināt īstenos iemeslus).
Ļoti svarīgi, lai informācija par krūts barošanu pie sievietes nonāktu jau grūtniecības laikā, jo kā teicu, pirmajās stundās pēc bērna piedzimšanas, kad tas viss process veidojas, lūk tieši tajā brīdī būtu jāliek lietā visas iegūtās zināšanas un jāiztur tas laiks. Ja mēs zinātu tieši precīzi, kā var sāpēt krūtis, kad jaundzimušais tās nozīž līdz asinīm, ja zinātu, kā pareizi bērnu pielikt pie krūts, lai tās tik ļoti nesāpētu, ja zinātu, ka piens tiešām pirmajās dienās ir maz, bet tieši ti daudz,, cik bērnam nepieciešams, un ja mums būtu normāls pēcdzemdību perioda atbalsta personāls dzemdību nodaļās vai zinošāki, pieejamāki ģimenes ārsti, tad daudzām sievietēm krūts barošana aizietu uz urrā, taču vienalga, būs gadījumi, kur nepalīdzēs arī tas, un mammai būs pilnīgas tiesības izvēlēties alternatīvu ēdināšanas modeli.
Pasmaidi-Tavs komentārs jāliek blogā kā raksts-super teikts😀
Man tieši daktere neļāva dzert grūtniecēm domātos vitamīnus-ja uzturs ir labs,tad vitamīni nav nepieciešami.Arī tagad mūsu pediatre,kas ir vienīgā alergoloģijas profesore Latvijā, neļauj dzert šos sintētiskos vitamīnus bērniem.
Jā,nu skaidrs,ka pudeles ir jāsterelizē,utt.Bet es,piemēram pārtraucu barot ne dēļ laika ietilpīguma,bet dēļ tā,ka man barošana sagādāja milzīgas sāpes un diskomfortu un esmu pārliecināta,ka maniem bērniem nevajag pienu no mammas,kas barojot kliedz aiz sāpēm....
Katra mamma var darīt kā grib,bet es barojot ar maisījumu jutos gan fiziski gan garīgi daudz labāk.
Nezinu kā Jums tur UK,bet te Latvijā maisījumi ir perfekti-tur līdz simtdaļai aprēķinātas visas vajadzīgās vielas uz katru kg bērna svara-jā maisījumi nav lēti-es par savu maisījumu,ko pirku maksāju 10Ls par bundžu (tas gan bija 2 gadus atpakaļ),bet tas bija to vērts.Un par tiem vitamīniem grūtniecēm-Jūs pat iedomāties nevarat kādas indes ir tajos....bet tas tik atkal mans viedoklim,kuram te lielākā daļa nepiekrīt.
Es kā mamma varu teikt,ka manā gadījumā 100% maniem bērniem labākā barošanas metode bija maisījums.
Lai veicas māmiņām,kas baro pašas un tik pat ļoti lai veicas māmiņām kas nevar barot pašas.
Man šķiet,ka tagad maisījumi ir ļoti augstā kvalitātē un mazais diezvai ir ļooooti apdalīts. Un ir jau arī plusi māmiņai,kas nebaro-man ir divi bērni,abus baroju mēnesi-bet krūtis ir tādā pat formā kā pirms grūtniecībām...nebarojot mazo tik ilgi,es arī jutos sievišķīgāk-nebija jāvalkā tā speciālā veļa,visi tie ieliknīši...brrr...
Bet tik mans viedoklis,kuru nekādā gadījumā neuzspiežu.
Ar pirmo bērniņu ļoti pārdzīvoju,kad mēneša vecumā piens beidzās,bet tad saskatīju plusus un biju pat priecīga.Ar otro vairs vispār nepārdzīvoju,ka piens maz.
es baroju ar kruti pusotru menesi un tad pargaju uz maisijumiem, neko sliktu tur nesaskatiju ari otru bernu es nedomaju ilgi barot pati...
Es arī baroju tik 1 mēnesi-man arī nebija piena,krūšu gali bija jēli.Nedomāju,ka mazulis ir laimīgs,ja barojot viņu raudu un raudu no tā,ka radi stāsta cik slikti,ka nav piena. Paldies vīram,kas visiem lielajiem skolotājiem tajā laikā aiztaisīja mutes.Vispār nespēju saprast visus tos gudreļus,kas laikā kad māmiņai vajag mieru un sapratni,tikai stresina un mēģina iestāstīt,ka VISĀM ir piens-nav visām!!!
Ir labi,ja piens ir ,bet nav slikti ja piena nav.
skaidrs,ka mātes piens mazulim ir pats labākais,bet pat nedomāju nosodīt tās mammas,kas nebaro pašas-viņas ne ar ko nav sliktākas par tām,kas baro.Katra māte pati izlemj,kas viņas mazulim uz to brīdi ir labāks.Vai sieviete ir slikt amāte,ja nebaro mazo ar krūti? domāju,ka nē.Katra māmiņa pati izlems barot vai nē.Jauki,ka raksta auore tik sakāpināti uztver šo lietu,bet varbūt kāda māmiņa pēc šī raksta var justies nepilnvērtīga.
Atceros laiku,kad es pārtraucu bērnus barot-arī es visbiežāk dzirdēju pārmetumus un negācijas,bet tad par laimi satikos ar burvīgu dakteri,kas teica-ja jūtu,ka tā ir pareizi,tad dari tā kā esi izlēmusi.Ja šī cīņa par pienu,kas nav,Tevi ir izsmēlusi,tad beidz un dod maisījumu. Par laimi vīrs mani saprata pilnībā un nevienu brīdi nedzirdēju no viņa pārmetumus,bet no citiem gan dabūju noklausīties...
Man prieks par tām māmiņām,kas baro līdz gada vecumam un ilgāk,bet ne visām tas ir pa spēkam un tas nav nekas traģisks...
Es arī esmu par māmiņām ,kas dod bērniņiem pašu labāko ko no sevis var dot😀Pati baroju bērnus līdz 1,6g un 1,4g.Ne reizi nedevu maisījumu.
Meitiņu baroju ar krūti 1 mēnesi, dēliņu 2-tad devu maisījumu.Tagad meitiņai ir 4 gadi un dēliņam 2-nekādu attīstības traucējumu vai veselības problemu nav-tā kā teorija par to,ka šie bērni ir kaut kādi savādāki (kas baroti ar maisījumu),ir aplama.