24.04 13:45-16:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Šobrīd esmu nopietni pievērsusies formas atgūšanai, jo, godīgi sakot, apnika pašai sev dotie solījumi un atkal to laušana ar kārtējo (veselu!!!) šokolādes tāfelīti.
Nu jau kādu laiku nekādu atkāpju un esmu reālā ceļā uz savu mērķi. Ar sporta nodarbībām diez ko labi neveicās, bet arī slinkojusi galīgi neesmu. Laikam pati esmu tā, kas uzliek sev pienākumu būt foršai, smukai jaunajai māmiņai. ES GRIBU TĀDA BŪT! Vienīgais, kas līdz šim tam traucēja ir aizspriedumi, slinkums un gribasspēka trūkums. Tā nu vienudien bija laiks par to padomāt un galvā ieskrēja jautājums: kur es esmu pazudusi? Es taču neesmu es! Ja, ko ļoti vēlos, neizpaliek rezultāti, bet kāpēc tad es tagad tik ilgi „gāzēju”, bet nespēju izkustēties no vietas??
Kādā rītā savā pastkastītē ieraudzīju ielūgumu uz man labas draudzenes kāzām. Tas bija pēdējais pamudinājums ķerties klāt figūras korekcijai :) Vīrs atbalstīja diezgan traku nostāju, ko pateicu – vai nu mīnus pieci kilogrami un burvīga jauna kleita kāzām, vai arī es nekur neeju. Un laikam taču darbojas! Vismaz uz mani tā kleitas iegūšana darbojas noteikti! Un tā ir palikuši vēl nieka 2 kg un tad varēšu doties kleitas izlūkgājienā. Jāatzīst, ka uzņemto pārtikas daudzumu esmu samazinājusi ļoti ievērojami, bet nekādu drastisku aizliegumu, jo tomēr baroju Ralfu pati. Katru dienu uzņemu vienādu kaloriju daudzumu, zinot, cik mans organisms patērē miera režīmā un kilogrami zūd paši no sevis.
Vislielākais atklājums – es domāju, ka mana vēdera āda ir tikai un vienīgi grūtniecības rezultāts un tur neko darīt nevarēs, bet tagad es redzu, ka mana Pirelli ir jau pazudusi, līdz ar to tas bija mans mīts, kas bremzēja visu tievēšanu līdz šim. Turklāt, cik superīga un viegla sajūta, ka vēders nav pielikts līdz ausīm! Un arī ēdienam pavisam cita garša!
Brīvdienās dosimies pirmajā Ralfiņa ceļojumā uz Tallinu. Pagājušogad, kad ceļojām uz kaimiņvalstīm, biju jau pirmajā vai otrajā mēnesī un derēja vēl manas mīļākās džinsu bikses. Esmu laimīga, ka tagad atkal tās varu uzvilkt, bet vislielākais prieks par drēbēm, kas palikušas par platu!
Ar šo gribu iedvesmot citas meitenes – vajag patiesi, patiesi vēlēties un doties uz mērķi! Tas ir ļoti grūti, bet tomēr vienīgais šķērslis uz to esam mēs pašas. Nestāvēsim pašas sev ceļā:)
Mēs Jelgavā😀 Cik saprotu Tu dzīvo Rīgā?
Kur jūs plānojat skriet?
Jā es slinkoju ar tām pastaigām svaigā gaisā šodien gan pastaigājos un ir laba sajūta drīz kopā ar Seskucieni skriesim vakaros ceru ka varēšu paskriet😃
vispār laba lieta ir arī pastaigas ar mazo - es lasīju rakstu, kur viens eksperts teica - 1.5 h ar ratiem un var uzskatīt, ka būs uz fitnesa zāli uz vieglu treniņu 😀
njā, bet arī ar gadiem tā vielmaiņa paliek arvien lēnāka un es ticu, ka arī grūtiecība to var ietekmēt, jo hormoniem ir īsta viesuļvētra, kas var ieviest jaunu kārtību..
Es atkal pēc dzemdībām uzaudzēju svaru😥 Palikus tāvoklī ar lieko svaru 85kg, tad nometu līdz 65kg visu grutniecību bija slikta apetīta un slikta dūša. Pēc 7 grūtniecības mēneša pieņēmos līdz dzemdībām +5kg Pēc dzemdībām atgriezos mājās ar 67kg. Tagad pēc 2 gadiem ir 79kg-78kg. Tas ir kaut kāds murgs 😤
Paldies, meitenes! Es grūtniecības laikā uzaugu par +16kg jeb 72 kg. Tagad esmu 58 kg un gaidu savus 56, cik biju pirms tam. Arī es nekādus pulerus vai tabletes neatzīstu - tā ir sevis mocīšana. Šobrīd ēdu 5x dienā un ēdu tā, ka izsalkumu nejūtu. Ēdu arī saldējumu 😀
Vīram ir sava ēšana + kopīgā, t.i. viņš ēd kau karbonādes ar maniem dārzeņu sautējumiem vai salātiem 😉
Mūna - liels prieks par tevi!!!
Man arī ļõõõti gribas kaut cik nomest, bet pietrūkst gribasspēka...un piekrītu meitenēm, ka tad ja esmu viena mājās neko daudz neēdu, bet kā taisu vīram ēst brangas pusdienas vai vakariņas, jo viņš diezgan smagu fizisku darbiņu dara - kā sajūtu jauko smaržu virtuvē tā uzreiz sagribas nenormāli ēst un viss atkal vējā,...☹☹☹
Mēģinu kaut kā saņemties, neēdu pēc 17.00 - tikai kaut kādu zaļumu vai izdzeru tēju...pagaidām nekas nav nonācis nost, bet ir viegluma sajūta un liekas, ka ja saņemšos tad gan jau aizies...")
Lai cik dīvaini nebūtu, es pieņēmos svarā nevis grūtniecības laikā, bet jau pēc dzemdībām. Grūtniecības laikā +10, pēc dzemdībām -6, un tad gada laikā tie 6 atkal klāt. Rezultāts 82 kg. No kādiem 10-12 gribētos tikt vaļā, labākajā gadīumā var arī vairāk 😀 Kamēr sēdēju mājās, īpaši neiespringu, domāju - atsākšu strādāt, tad jau ar laiku kg paši pazudīs, jo man patīk staigāt kājām, vasarā braukāšos ar riteni. Bet tā vietā paliku stāvoklī un tagad tikai ceru, ka pēc otrā bērna nebūs visi 100 😃 Tas nudien būtu traki, jo man ir lielas problēmas ar gribasspēku, drakoniskas diētas neatzīstu un ar sportu principā esmu uz jūs. Tāpēc apsveicu visas, kam ir izdevies!!! 😀
Muuna, jā zinu ka optimālais svara zaudēšana mēnesī no 2-4kg😀 Bet vienkārši to mēnesi noturējos un tagad stāvu uz vietas, jo visādas ballītes un nevaru krītu kārdinājumā ko āpēst😃
Nu pašām mammām jau ir jāraksta 😀 Cits jau nekas neatliek!
cirulishi3
bet tas tak ir daudz - 5kg pa mēnesi!!! Vairāk nemaz nebūtu labi! Jo lēnāk, jo noturīgāk! Starp citu ļoti labi palasīt Sandijas rakstus SK!
Apsveicu Tā tik turpināt . Varbūt varam sarunāt, ka mammas var iesūtīt vēl kādus šādus pozitīvus rakstiņus par tievēšanu un figūras atgūšanu. Mani tas iedvesmo un liek saņemties. Varētu pat teikt ātrā pālīdzība😃 😉
Aij kur mani 2 kg līdz manai agrākai formai esmu tik 10kg vēl pa virsu dabūjusi neko nedarot! Tagad man tik notiek sevis bāršana un iegrožošana, bet nu mīcos uz vietas pagaidām. Kaut kādi rezultāti jau ir pa mēnesi -5kg un viss😥(
es atkal nevaru saņemtie☹Kad esmu majās viena ar meitiņu,tad nēēdu tik cik,kad majās ir draugs....man pazūd gribasspēks,nezinu kur viņs aizmūk☹
Tas gan ir feini 😀 Es arī šajā pavasarī esmu bez 2 kg pirmsgrūtniecības svarā (ehhh, sēdošu darbu nevienam neiesaku 😃). Tomēr vislabākās aktivitātes ir ar bērnu. Kad dzīvojos pa mājām ar meitiņu, man bija vēl mazāk kā pirms grūtniecības, bet sēdošais darbs darīja savu. Bet nu ar to aktīvi cīnos ar riteņbraukšanu 😃
kristine
nu ir, ir vēl mazliet un tad būs pavisam ok - tikpat, cik pirms grūtniecības 😀 Tas ir mans mērķis! un labi, ka neizmetu daļu drēbes - man gadījās, ka tieši pirms uzzināju, ka esmu stāvoklī, biju pāršuvusi par izmēru mazākas vairākas bikses. Toreiz to nožēloju un domāju - būs jāmet ārā, jo tāda jau nu nekad vairs nebūšu. Bet tagad var noraust putekļus no tām 😀
Man gan iepriekšējā reizē nešķita,ka kaut kas kaut kur vajadzētu vēl dabūt nost :p