Auksta, bet darbīga dieniņa

Vakar māmiņai Ingai Hartika varen darbīga dieniņa bija- gan pastaigāties paguva, gan apguva prasmes "pavilkt laiku" starp ēdienreizēm, gan paguva drēbes izgludināt.

2.janvāris

Es pēdējās naktis ļoti slikti guļu, nesaprotu, kas par vainu, pamostos un nespēju vairs iemigt. Grozos šā un tā, skaitu "aitas", nekas nelīdz.. Arī šī nakts nebija izņēmums.

Artusiņu es pamodināju pusastoņos. Tāds caurs miedziņš jau viņam tik un tā bija un ilgāk par astoņiem nogulējis nebūtu. Cīnījās ar purkšķiem, un pielika pamperu, tāpēc arī piecēlu, bija dikti šķidra izeja.. Kaut kas laikam nav paticis no manis apēstā.  Nomainīju bikšeles, nomazgāju dupsi, vīrs pievilka sev tuvāk mazo gultā, es nogūlos mazajam blakus tā, lai viņš būtu pa vidu. Kādu pusstundu cīnījās ar miedziņu, nekādi nevarēja iemigt. Es arī cīnījos. Beigās Oskars ar mazo pārvācās uz viesistabu, gribēja ļaut man pagulēt, bet es šā vai tā kādas 40 minūtes vien dīdījos pa gultu bezjēgā, turklāt mazais bija ļoti niķīgs un raudulīgs, lai arī Oskars ap viņu dikti čubinājās. Agrā celšanās viņu bija laikam nomocījusi.

Pievienojos viņiem. Pabrokastojām, pabaroju mazo, un viņš smuki paēdis, iemiga man pie krūts, Oskars sagatavoja viņam vietiņu dīvānā, novietoju viņu tur. Tā nu mazais zaķis nočučēja veselu stundiņu. Es pa to laiku paspēju nomazgāties, matus izmazgāt, padzert tēju, panašķoties, internetā pasēdēt.

Pamodās ļoti smaidīgs, tad mēs secinām vienmēr, ka ir labi izgulējies. Runājās dikti savā valodiņā, smaidīja, spēlējās ar grabuļiem, vicināja no priekiem rociņas, kājiņas. Arī aktivitātes centrā bija ļoti priecīgs.

{pic:1}

Vīrs šeptējās gar auto, es biju sagatavojusi bruņojumu ārā iešanai (dūraiņus un šalli sev, vilnas zeķes utt. mazajam), jo izskatījās, ka ārā vējains.

{pic:2}

Ārā bija ārprātīgi auksti. Pūta diezgan stiprs vējš, ik pa brīdim sniga. Labi, ka biju iedomājusies šodien par šalli un dūraiņiem, ko vilkt pa virsu pirkstainīšiem. Artusiņš jau, kā vienmēr, bija silti saģērbts, čučēja mierīgi ratos. Abiem ar vīru sala kājas, nevis apavu daļā, bet augšdaļā - stilbi. Brrr. Tā knieba un kņudināja sals, ka sāku domāt, tiešām jāiegādājas āra termometrs, lai varu paskatīties, cik ārā grādi, lai zinātu, ko vilkt. Šajā gadījumā, man ļoti būtu noderējušas zeķbikses, bet ko tur vairs. Neskatoties uz auksto laiku, cilvēku bija diezgan daudz pilsētā, veikalos arī. Logos vien zibēja kustīgi ķermeņi. Es vēl nosmēju, ka jābrīnās, ka pēc svētkiem kādam vispār ir nauda, lai iepirktos.

Nosaluši ne pa jokam, devāmies no pastaigas mājās. Pastaiga arī šodien ilga stundu. Neskaitot tās 4-5 minūtes, kad ieskrējām veikalā pēc maizes, pirkties gāja tikai vīrs, es vienkārši gribēju mazliet sasildīties, bet laikam veikalā bija par siltu, un Artuss pamodās, sāka raudāt. Steidzīgi gāju ārā. Un tiešām, neraudāja vairs.

No šodienas mēģinu pavilkt mazliet laiku garāku starp ēdienreizēm, it kā jau daktere saka, ka tas esot labi, ka Artuss ēd ik pa 2 stundām, un nav jau arī tā, ka mani apgrūtina tik bieži barot. Zinu, ka citām mammām ir bijis vēl trakāk, ka baro kaut pa bišķim un ik pa pusstundai, bet tas tā. Vienkārši drīz plānoju apmeklēt savu manikīri, pie kuras man ir apmēram 2 stundu apmeklējums, gribas jau, lai mazais mazliet aprod. Pagājušajā reizē tomēr sanāca atslaukt maz pieniņu, viņam knapi pietika, gribēja jau vēl, bet tad jau mājās biju es un pabaroju viņu. Viņš izzīž vairāk, kā var atslaukt ar pieniņu ar pumpīti.

Pagaidām sanāk. Nu var jau redzēt, ka Artusiņš labprāt gribētu ēst pēc tām 2 stundām, bet tomēr nav arī tā, ka nevarētu paciesties, paspēlējamies ilgāk un pabaroju.

Pēcpusdienā mazais ļoti labi izčučējās -2 stundiņas no vietas. Iemiga man rokās, noliku blakus dīvānā, sasedzu, un čalis bija gatavs miedziņam.

Tikko bija pamodies, jau tāds mazliet niķīgs, gaidīja savu ēdienreizi :) Mēs ar vīru vēl tā īsti nebijām atsiluši no dienas pastaigas. Man vilnas zeķes kājās, dzēru tēju.

Pēc sešiem atkal mazais raušuks iemiga. Nočučēja stundiņu, pamodās priecīgā noskaņojumā, spēlējās ar mums. Es šodien esmu kaut kā ļoti noskaņota uz darbiem. Kamēr vīrs spēlējās ar mazo, es gludināju drēbes, novācu jau izžuvušās, pārkārtoju drēbju skapi, saliku drēbes, ko atdot mazā krustmātei, viņas māsām (kam nu kas derēs), kārtoju istabu, mazgāju traukus un visādi citādi šeptējos.

Vakarā visi atpūtāmies pie TV dīvānā, nu jau arī man ap deviņiem bija spēku izsīkums un gribējās vien sēdēt un atpūsties kopā ar maniem vecīšiem :). Ap deviņiem gan mazais sāka kļūt niķīgs, jo nāca miedziņš virsū. Mazliet pamidzināju es, īsti neizdevās, tad vīrs. Ielika gultiņā paklausīties muzikālo karuselīti, mazais nomierinājās, pat sarosījās. Bet nogura un aizmiga. Mēs arī metīsim visam mieru un atpūtīsimies. „.. visi truši aizmiguši..”

Inga Hartika