Vai cilvēki, grūtnieces un jaunās māmiņas, sabiedriskajā transportā laiž apsēsties nemudināti?
Bieži vien, braucot sabiedriskajā transportā, vērojama aina, ka grūtniece ar lielu punci stāv kājās, kamēr pārējie pasažieri mierīgi sēž un skatās pa logu, lasa avīzi vai vienkārši pagriež galvu uz citu pusi, nemaz nedomājot piedāvāt apsēsties.
Arī ar mani tā notika, tad nu šeit stāsts.
Kad biju pēdējā grūtniecības mēnesī, ciemos atbrauca uz Rīgu nu jau manas meitiņas krustmāte. Izdomājām aizbraukt ciemos pie viņas mammas, bet priekšā diezgan patāls gabals, saku viņai, ka ilgi kājās nostāvēt nespēšu, viņa atbildēja : "Būs taču, kur apsēsties, neuztraucies!"
Tā nu pie cirka Merķeļa ielā gaidām vajadzīgo transportu, sagaidām, tas bija 2. autobuss, jau pa gabalu redzēju, ka autobuss ir pilns, cilvēki tajā kā siļķes mucā, bet mums vajadzēja tieši šo autobusu, mūsu galapunkts bija pati pēdējā autobusa pietura.
Iekāpām, saku meitiņas krustmātei, ka nedaudz pastāvēšu, gan jau būs kāda brīva vieta, bet šis autobuss vienmēr ir pārpildits. Stāvu, stāvu un jūtu, ka man paliek slikti, meitiņas krustmāte jautā:"Tev viss labi?" Atbildēju, ka viss kārtībā, jo sliktā sajūta tiešām pārgāja. Autobuss pietur, skatos atbrīvojas viena vieta, tūlīt apsēdīšos, bet nekā, aizņēma vietu viena jauna meitene, apmēram, gadus 28 jauna. Izvelk no somas grāmatu, atver to un lasa, kā nekas nebūtu bijis.
To redzēdama, meitiņas krustmāte, saka tai meitenei:"Jūs varētu palaist apsēsties grūtnieci?" To pašu viņa teica krievu valodā, jo meitene bija krieviete, bet viņai ne silts ne auksts, tik sēž un lasa savu grāmatu,
Saku meitiņas krustmātei, ka vairs jau nav tālu pastāvēšu, un redzu, ka tā meitene lasa grāmatu par cilvēku attiecībām, pie sevis secināju, ja jau viņa lasa tādu grāmatu tad jau varēja palaist mani apsēsties, bet nē, paskatās uz mani un lasa tālāk.
Ko pārējie pasažieri darīja, kā jau sākumā rakstīju, viens skatās pa logu, otrs dara ko citu, tā nu es tur arī visu ceļu nostāvēju kājās.
Vēl nekad mūžā nebiju satikusi tik bezkaunīgu cilvēku, kāda bija tā meitene.
Attieksme ir dažāda, bet pati ar sliktu attieksmi neesmu saskārusies. Man pašai vienreiz iznāca nesmukums, jo noturēju cilvēku par piedzērušu, bet izrādījās, ka cilvēkam ir reāli slikti ar sirdi, vēl šodien, atceroties šo gadījumu, pašai paliek neērti no sevis.
Kad biju stāvoklī jau pārvietojos ar savu auto. Bet, kad biju jauna, bija periods, kad sabiedriskā transportā bieži palika slikti, tad arī dažreiz palūdzu, lai palaiž mani apsēsties,paskaidrojot iemeslu, atteikumu nekad nesaņēmu. Pati arī laižu apsēsties vecākus cilvēkus, un citus, ja rodas tāda nepieciešamība. 😀
ta jau laikam ari ir, ka labais un sliktais nak atpaskal! kad nebiju stavokli, tad vienmer palaidu grutnieces un vecus cilveku sava vieta! ir tak patikami redzet ka cilvekspasmaida un jauku smaidu seja pasaka paldies! un kad jau biju stavokli, tad ari vienmer dabuju vietu, bij pat reizes, kad celas vecas tantes lai dotu vietu apsesties, bet nekad nesedos vinu vieta, ar laipnu izteiksmi pateicos par palidzibu, bet nu neiesu tak vecu cilveku dzit ara! 😀
pat starppilsetu autobusos vienmer tiku pie vietas, ja autobuss bij pilns! parasti jau soferisi ieradija vietu pasa prieks, bet tapat patikami! 😀
Kaut ari uz/no darba mani parsvaraa vizinaja virs, dazreiz sanaca ari braukt ar sabiedrisko transortu, ipasi dekreta laikaa, kad dienas vidu braucu pie daktera, bet virs darbaa.
Nu nelaida mani sedet. Tiesi jauniesi, ari jauni viriesi, sievietes - nopeta un tad skats pa logu laukaa.
Nepatikami.
Kad mani palaida apsesties, tad taas bija parsvaraa sievietes gados, nu taa ap 50.
Katrai mums taa pieredze savadaka.