Sveiciens!
Nu jau ir pagājis labs laiciņš, kopš mana Alise ieraudzīja saulīti ārpus mammas punča - tie ir 5... Jā, tiešām 5 mēneši! Kur tas laiks pazūd - nesaprotu...
Tad nu piedāvāšu nelielu rezumē, kas pa šo laiku ir apgūts.
Meitiņa ir iemācījusies velties no muguras uz punča.. Lai tā lietiņa mums ātrāk ietu, sākām vingrot - daktere mums parādīja vingrinājumus un pēc 2 nedēļām Alise PATI jau visu darīja... toties tagad, kad amats rokā - pat paēst normāli nevar: ēšanas laikā ir jāveļās uz punča un tādā dīvainā pozā bērns cenšās paēst! :D
Esam braši izaugušas.. nu jau sver 7900 g (piedzima 3130 g) un ir 65 cm (piedzima 51 cm) gara.
Nu mums ir dota zaļā gaisma, lai varētu pamazām sākt nobaudīt pieaugušo barību - saknītes (kartupelis, burkāns, puķkāposts), augļu biezenīšus, bezglutēna pārslu putras (rīsu, griķu, kukurūzas), kā arī varam dzert bērnu suliņas.
Šodien daktere dikti slavēja Alisi - cik mierīgs bērns viņa man ir.. Meita tik skatījās uz dakteri, cītīgi pētīja viņu.. pat ne reizi neieraudājās! Neliela paraudāšana bija, kad potes saņēmām - pirmo poti tā īsti nepamanīja, bet otrā pote gan bija sāpīga.
Mana meita jau no mazām dienām aug par īstu sievieti - viņa var pļāpāt, pļāpāt un vēlreiz pļāpāt.. Un kad kaut ko viņai pajautā, tad cītīgi atbild savā valodiņā. Amizanti izklausās. Tāpat - reizēm ir izskanējis "mamma" (gan jau neapzināti) un dažas dienas Alise teica vārdiņu "Angū" - tas no reklāmas par dusmīgajiem putniem (Angry birds).. Pļāpājamais ir pat ēšanas laikā - izēd pusi pudeles un tad sāk runāties, smieties, iespiegties, mēdīties un arī spļaudīties..
Tā, nu mums iet..
Aniya