Uz Leļļu teātri pēc ziemas

21. Dec 2015, 00:38

Manai meitiņai ļoti patīk sniegavīri. Šogad gan tikai vienu reizi mums izdevās savā dārzā uzcelt kaut ko līdzīgu sniega cilvēciņam. Bet tieši tāpēc arī ar vislielāko prieku devāmies uz Leļļu teātra izrādi "Saulīte un sniega cilvēciņi". Uz šo izrādi devāmies arī tāpēc, ka šo uzvedumu atceros no savas bērnības. Man tas tik ļoooti patika. Vēl tagad savā galvā skanu dzirdam "Kur Tu esi, saulīte? Mums ir Tevi jāsatiek. Kur Tu esi saulīte? Mums ar Tevi jārunā". Šobrīd gan pats uzvedums ir mazliet savādāks, teksti, manuprāt, arī mazliet savādāki, un mūzika arī vairs nav tā. Par to gan man bija ļoti žēl, jo Romualda Kalsona mūzika 80.gadu izrādē man ļoti, ļoti patika. (Foto no interneta)

Bet neskatoties uz sentimentālajām atmiņām, spēju novērtēt arī jaunās izrādes krāšņumu, skaistās lelles, skatuves noformējumu, kas it kā ir vienkāršs, bet rada sniega, ziemas sajūtu. It sevišķi pasakaina sajūta radās, kad savu deju virs mūsu galvām sāka sniegpārsliņas.

Mazajai šis bija pirmais gājiens uz Leļļu teātri. Iesākumā bērns jutās diezgan nedroši-droši vien jau daudzo apmeklētāju dēļ. Bet tad jau viņa sāka pētīt pirmā stāva Ziemassvētku rotājumus. Tur šobrīd pirms izrādēm pie Lielās zāles izrotātās egles Ziemassvētku vecītis ļauj sev pasēdēt klēpī, noklausās dzejolīšus, par ko pasniedz konfekti. Šo pakalpojumu gan pat necentāmies izmantot:) Šobrīd arī lejasstāvā pirms kāpnēm uz otro stāvu ir improvizēta kafejnīca, kur iespējams šo to gardu nopirkt pirms izrādes. Iepriekš nebiju manījusi šādu iespēju.

Kad sākās izrāde un zālē nodzisa gaisma, mazā mazliet satraucās, sacīdama "tumč, tumč", bet es nomierināju, sacīdama, ka tūlīt jau uz skatuves parādīsies kaut kas skaists utt. Citi bērni gan dikti sāka raudāt, tā arī nenomierinājās, un viņi tika iznesti no zāles. Redz, nekad nevar paredzēt, kā bērns reaģēs uz kādu lietu. Tāpēc jābūt gataviem arī morāli, ka izrāde var beigties, nemaz nesākusies. Bet svarīgi noteikti ir runāt ar bērnu.

Mana princese nosēdēja visu izrādi ar ļoti lielu interesi. Es gan ik pa laikam arī stāstīju, ko mēs redzam utt., bet mazās uzmanība nenoplaka ne brīdi. Jo lelles ir dzīvīgas, tēli saprotami, aktierdarbs, balsis piemērotas mazākajiem skatītājiem. Dialogi skaidri, viegli uztverami. Vienīgais mīnusiņš, manuprāt, pārāk daudz mūzikas, dziesmiņu, jo mazie tiešām tajā brīdī sāka garlaikoties, zāle palika skaļāka. Bet tad uzreiz, kā dziesmiņa noskanēja, uzmanība bija 100% tikai uz skatuves tēliem.

Izrādes garums ne par garu, ne par īsu tādiem maziņiem skatītājiem (izrāde paredzēta bērniem no 2 gadu vecuma). Pārtraukumā var mierīgi paspēt apēst ko gardu kafejnīcā, paskatīties leļļu izstādi 2.stāvā. Tā gan manu princesi neinteresēja. Viņa bija sajūsmā par šūpošanos ar koka zirdziņu (mums mājās tāda nav).

Izrāde ir ļoti labestīga, un, kā jau minēju, viegli saprotama. Mana meita, pārnākusi mājās, brāļiem stāstīja, ka redzējusi, "vīra, lāča, zaķa un kā'' (sniegavīri, lācis, zaķis un vārna). Un tagad, tuvojoties Ziemassvētkiem, šāda izrādīte kā radīta, lai uzburtu ziemas sajūtu. Vairāk gan šīsdienas laika apstākļiem atbilst izrādes beigu skats, kad teātra tēli atraduši saulīti:)

Ak, jā, teātra krēsli patiešām ir bēdīgā stāvoklī - to atvēršanas mehānismi ķeras, nav iespējams nofiksēt tā, lai mazie var sēdēt droši. Tāpēc aicinājumu ziedot to nomaiņai izmantojām arī mēs. http://www.lelluteatris.lv/lv/1992-labiedarbi-lv-aicina-ziedot-jaunu-latvijas-lellu-teatra-kreslu-iegadei

Teātris šobrīd arī iesācis akciju ''Rūķīša Labuļa labumiņa karte", kad, savācot vairākus zīmodziņus, iespējams tikt pie daudz izdevīgākām biļešu cenām un bezmaksas apmeklējumu. Šeit var apskatīt akcijas noteikumus http://www.lelluteatris.lv/lv/192-kase.

Īsāk sakot, mūsu gājiens uz Leļļu teātri, šoreiz ar mazāko bērnu, atkal izdevies! Noteikti iesim atkal jau drīz! Ko iesaku arī jums, jo vēl šogad var paspēt uz dažādām izrādēm,kas palīdzēs uzburt ziemas sajūtu. http://www.lelluteatris.lv/lv/1-repertuars