Sāpēs esam kopā un izsakām dziļāko līdzjūtību annakalnina

Portālu šodien pāršalkusi ziņa par sirdi plosošo nelaimi annakalnina ģimenē- dēliņa aiziešanu pie Dieviņa.

Tās ir sāpes, nebeidzami jautājumi, nebeidzama atbilžu meklēšana- kāpēc tieši viņš, kāpēc tik pēkšņi, kāpēc tā.. kāpēc.. kāpēc..kāpēc..

Cilvēka spēkos nav iegūt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, jo... jo tā bija Dieva griba. Jā, šādos gadījumos mēdzam domāt, ka Dieva nav, jo kā varēja pieļaut kaut ko tādu, kad ģimenē paliek vēl divi brālīši, vēl četri jautājoši acu pāri, kas meklē atbildes vēl dziļāk..

Asaras, iekšējs līdzpārdzīvojums bija ikvienai portālai māmiņai šodien, kura domās ir kopā ar annakalnina. Kādam tā ir līdzīga pieredze, kad paša eņģeļbērniņš nolūkojas no mākoņa maliņas; dažs līdzpārdzīvojis saviem piederīgajiem vai tuvākajiem draugiem.. bet vienaldzīgo šajā situācijā nav. Un šajā situācijā nav arī aizsargāto. Aizsargāto tādā nozīmē, ka neviens no mums neesam pasargāti no šādas situācijas savā ģimenē.. Neviens neesam pasargāti no likteņa pirksta..

Mēs varam tikai novērtēt to,kas mums ir līdzās. Mēs varam katru dienu atgādināt saviem tuvajiem, cik ļoti viņus mīlam. Mēs varam būt šodien un tagad te, jo tikai novērtējot patiesu mīlestību, spēsim sniegt atbalstu un spēcīgu plecu arī skumju un izmisuma brīdī.

Aizdegsim ikviens šodien savās mājās svecīti par piemiņu mazajam Lorencam un sniegsim atbalsta plecu annakalnina ģimenei!

Nav vajadzīgi daudz vārdi, svarīgākais domās būt kopā un vienkārši kopā paklusēt ar labām domām sirdī.. Debesis ir tuvu klāt.. Tuvāk kā citās dienās..

Māmiņu klubs