Plānotas pārmaiņas, kas skars visas Latvijas ģimenes ar bērniem

Laikā, kad puse Latvijas bērnu cieš no nabadzības, Labklājības ministrija varētu veikt reformas, kas ietekmēs katru ģimeni, kurā aug viens vai vairāki bērni. Runa ir par pabalstiem.

Lūgta skaidrot ideju pārskatīt 8 latu ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtību, labklājības ministre Ilze Viņķele portālam TVNET norādīja, ka šobrīd pabalstu sistēmā ir virkne lietu, kas it kā pastāv, taču faktiski neapmierina cilvēku vajadzības.

«Arī šie 8 lati ģimenēm – simboliska summa, kas neko nepasaka par ģimenes ar bērniem vajadzībām. No vienas puses simboliska summa kā žests – arī tāds var būt pabalsta veids, taču, ja skatāmies no nevienlīdzības mazināšanas aspekta, tad teorija un prakse saka, ka universālie pabalsti nevienlīdzību sabiedrībā nemazina.» 

Novecojis aprēķins

Ministre skaidroja, ka aprēķins, kā līdz šiem 8 latiem nonākam, tāpat kā iztikas minimums, ir stipri novecojis, mūsdienās situācija ir pilnīgi cita. «Uzskatu, ka nevienlīdzība valstī ir daudz sāpīgāks jautājums un, iespējams, mums no šā žesta jāatsakās, lai varētu vairāk atbalstīt ģimenes ar zemākiem ienākumiem.

Maija vidū mēs gaidām Pasaules bankas pētījuma rezultātus, kur jābūt arī rekomendācijām par to, kā veidot formulu, lai aprēķinātu iztikas minimumu, jo 

esošais ir katastrofāli novecojis un neatbilst patiesajām iedzīvotāju vajadzībām šodien.

Jaunajam iztikas minimumam būtu jākļūst par sociālās politikas mērauklu tajā, kas un kurās situācijās tiešām ir jākompensē no publiskajiem resursiem.» 

Cita veida atbalsts 

Viņķele pieļauj, ka uz ģimenes valsts pabalstu būtu jāskatās arī plašāk, iespējams, ka daudz efektīvāks atbalsts ģimenei ir nevis šie 8 lati, bet, piemēram, brīvpusdienas vai ar izglītību saistīts atbalsts.

«Diskusiju par šo atklāsim jūnijā, kad gaidāma konference «Atgriežoties pie izaugsmes: liekot pamatu iekļaujošai izaugsmei Latvijā» saistībā ar Pasaules bankas veikto pētījumu.» 

Ģimenes valsts pabalstu 2013.gada janvārī saņēma 217,8 tūkstoši cilvēku. 

Vecāku apvienība norāda uz graujošo statistiku 

Savukārt «Māmiņu kluba» vadītāja Sandija Salaka sarunā ar portālu TVNET atgādināja, ka jau iepriekšējie labklājības ministri vēlējušies reformēt šo pabalstu, taču to nav izdevies paveikt, jo nav atrasti risinājumi, kas derētu visām Latvijas ģimenēm. 

Apvienība nav pret pabalstu izmaksāšanas kārtības maiņu, taču uzskata, ka tas jādara ļoti uzmanīgi un balstoties uz pētījumiem, statistiku un aprēķiniem, nevis personīgām sajūtām, vai 8 lati mūsdienu ģimenes budžetā ir maz vai daudz. 

Vairāki pētījumi, tostarp starptautiski, liecina, ka Latvijā ir ļoti daudz bērnu, kuri dzīvo nabadzībā. 

Ņemot vērā, ka pēc statistikas gandrīz puse Latvijas bērnu ir pakļauti nabadzībai, nevarētu teikt, ka šiem bērniem 8 latu pabalsts nebūtu vajadzīgs. Turklāt jāņem vērā, ka daudzām ģimenēm tas ir vienīgais valsts atbalsts. 

Nebūtu pareizi, ja pabalstu saņemtu tikai vistrūcīgākās ģimenes.

Bez īpaši nabadzīgām ģimenēm, kas ir noformējušas arī atbilstošu oficiālo statusu, ir arī ļoti daudz tādu ģimeņu, kas ir trūcīgas, taču ne tik ļoti, lai atbilstu kritērijiem par maznodrošinātās vai trūcīgās mājsaimniecības statusu. 

Valstij vajadzētu atbalstīt arī daudzbērnu ģimenes. Bieži vien patlaban ir tā - jo vairāk ģimenē bērnu, jo lielāks ir risks kļūt trūcīgiem.  

Vēl nesen tika runāts, ka valsts varētu stimulēt dzimstību un atbalstīt daudzbērnu ģimenes, piemēram, ar proporcionāli lielākiem pabalstiem otrajiem, trešajiem un ceturtajiem bērniem. Taču patlaban šī ideja ir aizmirsta. Tas notiek apstākļos, kad Latvijas demogrāfiskie rādītāji ir ļoti slikti. 

Katrā ziņā, lemjot par pabalstu izmaksāšanas kārtības maiņu, noteikti jādomā par bērna interesēm. Jāpēta bērnu vajadzības, iztikas minimumam nepieciešamā summa.

Ir graujoši, ja gandrīz puse bērnu ir pakļauti nabadzībai.

Ja tā ir taisnība, būtu jāceļ trauksme visos līmeņos, it īpaši Labklājības ministrijai. Kamēr nav atrisināta šī problēma, nav jēgas citām aktivitātēm. 

Nauda seko bērnam 

Arī Salaka dzirdējusi par gadījumiem, kad pie esošās kārtības daļa bērnu nesaņem vecākiem samaksātos 8 latus, jo vecāki naudu notērē savām vajadzībām vai nodzer.

Lai izvairītos no šādām situācijām, varētu ieviest principu «nauda seko bērnam».

Tādējādi valsts par šo summu varētu samaksāt par skolēnu pusdienām, mācību grāmatām, līdzekļiem vai interešu izglītību. Te gan jāņem vērā, ka 8 lati ir diezgan maza summa. 

Runājot par pabalstu reformu, «Māmiņu kluba» vadītāja arī vērsa uzmanību, ka valsts joprojām nav novērsusi garās bērnudārzu rindas. Neskatoties uz solījumiem,

joprojām ir bērni, kuri līdz pat 5 gadu vecumam netiek bērnudārzos.

Tā kā daļa bērnu nevar apmeklēt parastos dārziņus, vecāki ir spiesti palikt ar bērniem mājās, nevis atgriezties darbā. Pat ja daļa vecāku nav ļoti trūcīgi, tomēr viņi nevar atļauties maksāt privātai auklītei vai par privāto bērnu pieskatīšanas iestādi. 

Tādējādi nevar vecākiem atņemt 8 latu pabalstu, kamēr nav atrisināts svarīgais jautājums par bērnudārzu rindām. 

Kopumā vecāku apvienība nav pret pabalstu reformu, taču uzsver, ka tā nedrīkst notikt, pašreizējos apstākļos vienkārši atņemot pabalstus daļai vai visiem vecākiem. 

Santa Kvaste, TVNET

Māmiņu Klubs lūdz Tevi piedalīties aptaujā, izsakot savu viedokli par ģimenes valsts pabalstu. Aizpildi lūdzu anketu zemāk>>