Pārdomas par Jaunjelgavas lietu

Labdien!

Pirms pāris dienām atgriezos no Krētas ar pozitīvām emocijām un svaigām vēsmām. Taču pirmais, ko ieslēdzot datoru un ieejot ziņu portālā izlasīju, ir Jaunjelgavas lieta.

Protams, mēs neviens nebijām klāt un nezinām lietas apstākļus, taču fakts, ka ir notikusi vardarbība, turklāt apzināta, pret mazu bērnu ir fakts, kuru nevar grozīt.

Pārsteidza skolas, pašvaldības un policijas attieksme pret notikušo. Pēc LR likumiem sanāk, ka bezmaz vainīgs ir cietušais, nevis sitējs. Turklāt neviens nepiemin to, ka būtu jāsoda arī tie pārējie, kas piedalījās, jo līdzdalība noziegumā neatbrīvo no atbildības.

Tas noveda mani pie pārdomām, ka dažas lietas t.s. Padomju laikos bija labāk sakārtotas, nekā šobrīd. Piemēram, šādu agresīvu skolēnu nevar izslēgt no skolas, skola un pašvaldība bezspēcībā plāta rokas, jo sitēja vecāki nevēlas sadarboties, nav iespējas pasargāt citus skolēnus, medmāsas nav uz vietas utt. Atceros, ka tad, kad es mācījos skolā, nevienai skolai nebija problēmu "atskaitīt" skolēnu par nesekmību, atstāt uz otru gadu, pat nediskutējot īpaši ar vecākiem. Runājot par drošību, jā, vienmēr kāds ir gumis traumas, taču ne tik zvērīgas. Protams, berni var grūstīties, iesist, iespert, nu bet ne jau apzināti sist otram, turklāt pa dzīvībai un veselībai svarīgiem orgāniem. Un galu galā, vienmēr bija gaitenī kāds skolotājs vai skolas sargs, kas uzmanīja situāciju. Mūsdienās pie katras skolas ir policists, tad ir jautājums - ko viņš dara - baložus trenkā? Jo policista primārais uzdevums ir nodrošināt skolā drošību un kārtību.

Protams, es neatbalstu fizisku izrēķināšanos ar šo ģimeni un vardarbīgo bērnu, bet es uzskatu, ka viņiem ir jāsaņem sods, turklāt bargs sods, jo mazais Markuss var kļūt par invalīdu uz mūžu. Sods būtu jāsaņem arī skolas vadībai un skolotājiem, kas nedzirdēja kliedzienus, jo bērns noteikti kliedza, nesniedza pirmo medicīnisko palīdzību, jo bērnam asiņoja seja un dzimumorgāni. Turklāt tam vajadzētu būt tādam sodam, kas šādiem cilvēkiem liegtu strādāt izglītības iestāde un vismaz uzliktu sodu 50 minimālo algu apmērā (nevis smieklīgus 100Ls).

Labi, laikam vairs nav ko "cepties", taču tas man liek aizdomāties par savu bērnu, jo man arī ir mazs dēliņš. Tāpēc es ierosinu Māmiņu klubam pievērsties vardarbības tēmai, kas diemžēl mūsdienās ir ārkārtīgi aktuāla. Papildus informācija: ja kāds vēlas ziedot Markusa ārstēšanai naudiņu, Cālī ir sadaļa, kur var atrast šādu iespēju. Drīz būs arī portālā ziedot.lv.

Ar cieņu, Gucci123