Par ģimenes valsts pabalstu

Par ģimenes valsts pabalstu

26. Mar 2013, 09:50 gucci123 gucci123

Šobrīd notiek ļoti spraiga diskusija medijos par 8Ls „lielo” ģimenes valsts pabalstu. Protams, mūsdienu ekonomiskajai situācijai tas ir absolūti neadekvāts, jo, parēķinot visus izdevumus, ko vecāki tērē bērna vajadzībām, nereti 8Ls „aiziet” vienas dienas laikā.

Var piekrist labklājības ministrei, ka ir nepieciešamas reformas, taču jautājums kārtējo reizi „aiziet strupceļā” – vai visiem piešķirt pabalstu jeb kādu rupji runājot apdalīt.

Manas personiskās izjūtas ir duālas – no vienas puses mūsu ģimenei 8Ls lielu robu nenesīs, ja to nebūs. Taču no otras puses – man ir bērns, es maksāju anormālus nodokļus šai valstij un galu galā – ja jau es papildinu katru gadu Valsts kasi, tad esmu pelnījusi no valsts pabalstu.

Protams, dzīvē situācijas var būt dažādas – cilvēks var zaudēt darba spējas uz īsāku vai ilgāku laiku dažādu apstākļu spiests, taču vienalga – valsts primārā funkcija pret saviem pilsoņiem ir sniegt atbalstu. Un nav godīgi nodalīt, ka tagad bagātajiem nedosim, dosim tikai tiem, kuri ir trūcīgi. Es sevi neuzskatu par bagātu, bet esmu kārtīga nodokļu maksātāja un esmu pelnījusi no valsts atbalstu, jo bez maniem u.c. vecāku nodokļiem tādu pabalstu vispār nebūtu!

Cits jautājums ir par to – kādā veidā valsts sniedz atbalstu – ar finansējumu bērnudārza gaitām, brīvpusdienām, apmaksātiem mācību materiāliem vai āpus izglītības iestādes aktivitātēm u.tml., kurus rosina labklājības ministre. Taču, kamēr šis mehānisms nav izdomāts, ir jābūt vienlīdzības principam vai proporcionālam principam – vai nu visiem vienāds pabalsts vai atkarībā no nodokļu samaksas. Otrs variants man liktos daudz labāks, jo stimulētu cilvēkus maksāt nodokļus un sakārtot sistēmu kopumā. Protams, jo lielākus nodokļus maksā, jo lielāks pabalsts par bērnu.

Manuprāt, Latvijā ir arī cita problēma, kura minēta plašsaziņas līdzekļos – vecāki pabalstu neizmanto bērna vajadzībām, bet gan citām vajadzībām, nerunājot jau par tiem, kuri pabalstu regulāri „nodzer”, „nospēlē” vai citādi nelietderīgi iztērē un rezultātā – bērnam no tā ne silts, ne auksts! Šādas ģimenes vajadzētu regulāri kontrolēt un izstrādāt citu pabalsta veidu, kas nonāktu tieši bērna vajadzībām. Vienkārša naudas dalīšana, kā tas ir tagad, lielākoties cilvēkus nestimulē kaut ko darīt, strādāt, piepūlēties. Proporcionāls pabalsts, kā iepriekš minēju, daudz ko atrisinātu.

Kādas ir Jūsu domas šai jautājumā?

Ar cieņu, Gucci123   

lauvinja lauvinja 26. Mar 2013, 13:01 sandija

Kāda starpība, kuras ministrijā ir kura joma, jo svarīga ir valsts (!) politika, kā to sadalīt un pārdalīt - tas ir jau tehnisks jautājums.

SandijaMK SandijaMK 26. Mar 2013, 12:13 olchen

Piekrītu, bet vai bez maksas izglītība ir Labklājības ministrijas kompetence?

gucci123 gucci123 26. Mar 2013, 11:02 olchen

Piekrītu - sistēmai jābūt - jo vairāk ieguldi, jo vaitrāk saņem, nevis jo vairāk ieguldi, jo vairāk nogriež, jo tas nav stimulējoši.

gucci123 gucci123 26. Mar 2013, 11:00 _Agnese_

Es piekrītu, ka ir jābūt arī citiem pabalstiem daudzbērnu ģimenēm, pie kurām savu ģimeni piesaitīt nevaru. Un arī alimentiem jābūt lielākiem, nevis 40Ls, kurus var piedzīt vientuļie vecāki utt. Bet viss balstās uz nodokļiem - ja nebūtu to, kas maksā lielākus nodokļus, tad nevienam vispār nekas nebūtu!

gucci123 gucci123 26. Mar 2013, 10:57 _Agnese_

Man nekas nev pret progresīvo nodokli, ja ir progresīvie pabalsti😀 Tagad taču māmiņu alga arī ir progresīva, vai ne? Ir kaut kāds minimums, ko saņem tie, kas nodokļus nemaksā un "griesti" - tiem, kas maksā vairāk Valsts kasē. Valstij ir jābūt mehānismam, kā to regulēt, ja jau var aprēķināt, kurai māmiņai pienākas 100Ls un kurai 1000Ls, vai ne?

lauvinja lauvinja 26. Mar 2013, 10:39 _Agnese_

Man nav nekas pret progresīviem nodokļom normālā izpildījumā! Vienlaikus diskusijas par to, ka liela alga sākas no 300-400 ls un tie, kuri saņem 700 ir miljonāri bez maz , man šķiet nepamatotas! Tāpat uzskatu, ka 8 ls vietā būtu prātīgāk kārtīgi palielināt neapliekamo minimumu par bērniem vismaz līdz iztikas minimuma līmenim.