Sen tik sen...

Daudziem vēl joprojām atmiņā ir dzeltenās kvasa cisternas Rīgas un citu pilsētu ielās, no kurām, katrs garāmgājējs, vasaras tveicē viegli varēja veldzēt slāpes ar kausu putojoša kvasa.

Jā, liekas grūti tagad atrast To pašu gardo, īsto kvasu....

Kā te nepaskumt un nenopūsties par veciem labiem laikiem, kas kādreiz bija, bet vēl nesteidzieties, jo tāds raudzētais kvass atgriežas pie Jums, tas ir - Iļģuciema kvass!

Pirmo reizi rakstu rulļos kvass ir pieminēts jau 989.gadā. Vēsturiskie avoti vēstī, ka, pieņemot kristietību, Kijevas kņazs Vladimirs tautai izdāļāja medu, maizi un kvasu. Šis moments fiksēts rakstu darbā "Gadskārtu nostāsti". No tā varam spriest, ka kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme. Senos laikos kvass tika vārīts itin visur – klosteros un armijas kazarmās, pilīs un nabagu būdiņās. Vidēji uz vienu Krievijas iedzīvotāju gada laikā tika nodarīti aptuveni 280 litri kvasa. To gatavoja gan no miežiem, gan kviešiem, gan rudziem un pievienoja dažādas ogas un augļus, iegūstot vairāk nekā 150 kvasa veidu. Piemēram, Citronu kvasu, Ķiršu kvasu, Cigoriņu kvasu.

1891.gadā Kijevas zinātnieki sāka nopietni pētīt kvasu un nonāca pie šokējoša secinājuma: mikrobi, kas izraisa tīfu un holēru, saskaroties ar kvasu, iet bojā jau pēc 20 minūtēm.

Reti kurš no mums zina, ka arī Rīgā kvasam ir bijušas ļoti senas un paliekošas tradīcijas – vēl kopš laikiem, kad Krievijas kņazs, par godu kristīšanai, lika tautai dalīt medu un kvasu.

Rīgas tad vēl nebija, Zaķusalas teritorijā, aiz televīzijas torņa, atradās tikai kupču tirgus, tajā nozīmīga loma bija arī kvasam, kura pagatavošanas recepti mantojusi arī mūsu, vairāk kā 140 gadu vecā Iļģuciema rūpnīca.

Kvass ir vistiešākais alus radinieks, ražošanas process sākumā abiem ir vienāds. Abus dzērienus tradicionāli gatavoja, samaļot graudus, samaisot tos ar ūdeni, pēc tam vārot un raudzējot. Vienīgā kvasa atšķirība no alus ir tā, ka kvasu raudzē īsu brīdi.

1975.gadā pārtikas preču izstādē Dienvidslāvijā kvass saņēma 18 balles, bet kokakola – tikai 9,8. Tomēr daudzi ārzemnieki vēl nav iepazinuši kvasa labās īpašības, jo, piedāvājot viņiem veldzēt slāpes ar kvasu, viņi izbrīnīti jautā, kā šo dzērienu sauc angliski. Angliski šim produktam nav speciāla vārda, to sauc tāpat – kvass.

Kvass šodien

Lielākā daļa veikalos nopērkamo kvasu ir kvasa dzērieni, kas nav raudzēti, bet ir gatavoti no koncentrātiem, atšķaidot tos ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus. Mūsu, Iļģuciema rūpnīcā ražotais kvass, vēl joprojām tiek gatavots pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās, iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas.

Tāpēc "Iļģuciema kvass", atšķirībā no daudziem kvasa dzērieniem, ir raudzēts, putojošs kvass ar izteiktu rudzu maizes garšu un aromātu, tas ir viens no Latvijā ražotajiem dabīgiem kvass, kura sastāvā nav sintētiski aromatizētāji un krāsvielas.

Iļģuciema rūpnīcā, jau 20.gs. sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija, ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras, pārstrādes procesā, pāriet kvasā un piedod tam neaizmirstamu, neatkārtojamu garšu.

Kvasu var dzert ne tikai, lai remdētu slāpes, bet arī, lai attīrītu organismu. Šī raudzētā kvasa iedarbība uz cilvēka organismu ir līdzīga kā kefīram un skābputrai, kas regulē zarnu trakta darbību un neļauj vairoties kaitīgiem mikrobiem. Kvasam piemīt tonizējošs efekts un labvēlīga ietekme uz sirdsdarbību.

Iļģuciema kvasu, pirms lietošanas, ieteicams atdzesēt līdz +15 ^oC, tas labi veldzē slāpes.

Iļģuciema kvass - veldzē slāpes veselīgi! Dzīvs kvass dzīviem cilvēkiem!

Kvasa gatavošana

Kvass ir ļoti sens dzēriens, kas darināts ne vien Krievijā, bet arī mūsu senču Latvijas lauku sētās.

Laba kvasa pagatavošana mājas apstākļos vienmēr ir prasījusi lielu meistarību un pieredzi.

Atšķirībā no alus, kuru gatavojot noris tikai spirta rūgšanas process, kvass top pienskābās un nepabeigtas spirta rūgšanas rezultatā. Tomēr alkohola saturs kvasā nepārsniedz 1 grādu, svaigā kvasā tā nav vairāk kā kefīrā.

Kvasu var gatavot gan no iesala, gan miltiem, gan no maizes. Būtisks ir ieraugs.

Sendienās lauku mājās kvasu raudzēja neglazētā māla krūkā, kuras porās bija uzkrājies pareizais ieraugs.

Pirmo porciju raudzēja no rupjiem rudzu miltiem, tos aplēja ar ūdeni un izturēja siltā telpā vienu dienu. Pēc tam krūku novietoja vēsā vietā un katru vakaru, pēc vajadzības, papildināja ar ūdeni un rupjmaizes garoziņām.

Visas vērtīgās vielas, ko satur graudi vai maize, tīrs ūdens, pienskābe un rauga veidotie B grupas vitamīni, ir īsta raudzēta kvasa pamatā.

SIA ILGEZEEM izlejamo kvasu un alu, produktus bez konservantiem varat iegādāties:

Veikalu darba laiks

www.kvass.lv