Būt līdzjūtīgam vai paiet garām

Šodien raksts varbūt nedaudz "ne par tēmu", bet domāju, ka jēdzienu "līdzcietība" vislabāk izprot tieši mammas un tēti. 

Kopš mums ģimenē ir ienākusi meitiņa, esam kļuvuši daudz uzmanīgāki, niansētāki un atbildīgāki pret to, kas notiek mums apkārt. Šodien pieredzētā situācija vien apliecina, ka jēdzienu "līdzcietība" ir jāmāca visai pasaulei. Jāmāca nepagurstot. Jo, iespējams, pat, ja 10 cilvēki, kuriem padosi roku, būs vienaldzīgi un turpinās krist arvien zemāk, vienpadsmitais būs pateicīgs un vairos pasaulē labo.

Tātad, par šodienas situāciju. Vīrs, dodoties atpakaļ uz darbu pēc pusdienu pārtraukuma, uz asfalta, aukstumā, pieturā ieraudzīja guļam sievieti bez samaņas. Piegājis, uzrunājis, bikstījis un pārliecinājies, ka reakcija no sievietes puses nesekos, viņš izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas šķiet loģisks turpinājums. Gaidot mediķus, piestāja arī pašvaldības policijas auto, lai apvaicātos, kas par lietu. Uzzinājuši, ka mediķi jau izsaukti, viņi devās tālāk, uz savu izsaukuma vietu. Piestāja arī pāris garāmgājēji, lai pārliecinātos, ka palīdzība ir izsaukta. 

Kad ieradās mediķi, sekoja "labākais". Vīrs tika "noliets ar žulti" no mediķu puses, sak, te tak skaidri redzams, sieviete piedzērusies un atslēgusies, kāda jēga saukt "ātros". Kāda ir morāle? Cilvēks alkahola reibumā, ziemā, nav cilvēks? Labāk paspert ar kāju, sak', lai tak nemaisās pa kājām? 

Jāpiebilst, ka ielūkojoties NMP dienesta Twitter kontā, vēl nesen viņi "retvītojuši" rakstu par to, ka uz ielas gulošam cilvēkam, jo īpaši ziemā, garām paiet nedrīkst. Pretrunas.

Kā jūs rīkotos šādā situācijā?