Bērni ir skumji, nomākti vai apjukuši, bet ne depresīvi

02. Mar 2015, 00:02

"Ir bērni, kuri ir apjukuši noteiktās situācijas – skolā, ģimenē, attiecībās ar vienaudžiem, bet tas nenozīmē depresiju. Viņi ir skumji, nomākti, bet ne depresīvi. Depresija ir slimība," bilst bērnu un jauniešu psihiatre Gunta Krūtaine.

30 procenti bērnu Eiropā ir agrīnas depresijas pazīmes. Kādas ir šīs agrīnās depresijas pazīmes, kā tās pamanīt un kas spēj šiem bērniem visefektīvāk palīdzēt? Kā šādā situācijā var palīdzēt skola, vecāki un ārsti? Vai Latvijā situāciju nesarežģī arī tas, ka nav bezmaksas speciālistu, kas palīdzētu šādā situācijā un arī daudzviet, it sevišķi reģionos, trūkst skolu psihologu.

Organizācijas "Glābiet bērnus" Inguna Ebela telefona sarunā bilst, “milzīgs bērnu skaitam ir diskomforta sajūta, viņi uzskata, ka nav ar ko parunāties, nav ar ko izrunāt savas problēmas”. Skolu psihologiem tajās skolās, kur viņi ir, bērni neuzticas, jo uzskata, ka informācija nonāks atpakaļ pie skolotājiem, vecākiem.

"Bērni mēdz būt apjukuši no nomākti, un tam ir kaut kādi iemesli," atzīst skolu psihologs, Rīgas 53. vidusskolas psiholoģe Zanda Šneidere.

Krūtaine norāda, ka bērns pats nesūdzas, viņš gaida, ka to ieraudzīs apkārtējie, ka viņam slikts garastāvoklis. Vecāki, kas ieinteresēt bērna attīstībā un veselībā, pamana izmaiņas sava bērna uzvedībā. Aizņemtība nav attaisnojums tam, ka vecāki nepamana bērna uzvedības izmaiņas.

"Ir vecāki, kas nepamana, jo viņi paši ir apjukuši, bilst Šneidere. Šādā situācijā bieži skola var “pieklauvēt" un teikt, ka nav kaut kas kārtībā ar bērnu.