Bērna kopšanas atvaļinājums viens pēc otra. Vai māmiņa ko zaudē finansiāli?

Bērna kopšanas atvaļinājums viens pēc otra. Vai māmiņa ko zaudē finansiāli?

09. Aug 2014, 00:11 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Aicinām ikvienu no vecākiem uzdot jautājumu VSAA speciālistiem. Šajā reizē uzzinājām atbildi uz jautājumu par bērna kopšanas atvaļinājumu, ja tas sākas drīz pēc pirmā bērnu kopšanas atvaļinājuma beigām.

Māmiņa jautā:

Bērna kopsanas atvaļinājums beidzas 27.01.2015., bērniņam vecums būs 1.7 gadi. Septembrī mamma uzzin,ka viņa ir stāvoklī. Sanāk, ka mazulītis dzimtu jūnija mēnesī. Kā reiz jūnija mēnesī arī pirmajam bērniņam paliek 2 gadi. Kas notiek ar mammu - kad viņai jāatsāk darba gaitas 27.janvārī - jo B lapas pirmo daļu ārsts izrakstītu tikai 56 dienas pirms dzemdību datuma, tātad - marta mēnesī. Bet tajā pašā brīdī - mamma nevar atsākt darba gaitas ,jo viņa ir stāvoklī un zaudēs diezgan lielu summu no māmiņalgas. Kas notiek ar mammu un darba vietu šajā laika posmā no 27.janvāra līdz martam (kad ārsts izrakstītu B lapas pirmo daļu) !?

Atbildi sniedz VSAA speciālisti:

Maternitātes pabalsts

Darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (turpmāk – vidējo iemaksu algu) aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā sākas grūtniecības atvaļinājums.

Piemēram, ja grūtniecības atvaļinājums sākas 2015.gada martā, tad vidējo iemaksu algu aprēķinās par 12 kalendāra mēnešu periodu no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada decembrim.

Vidējās iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma dienas, pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas, atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, dienas.

Savukārt, ja visā 12 mēnešu periodā iemaksu alga jeb ienākumi, no kuriem jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, nav bijuši pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem, paredzot iespēju atkāpties 32 kalendāra mēnešu periodā pirms mēneša, kurā sācies grūtniecības atvaļinājums.

Piemēram: ja māmiņa 2015.gada janvārī atsāks strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un grūtniecības atvaļinājums sāksies 2015.gada martā, tad vidējo iemaksu algu maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai aprēķinās par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem pirms grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājuma, atkāpjoties 32 kalendāra mēnešu periodā. Tātad, maternitātes pabalstu aprēķinās no tiem algotā darbā gūtajiem ienākumiem, ko sieviete guvusi strādājot pirms iepriekšējā bērniņa gaidīšanas.

Ja arī šajā 32 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, tad pabalstu rēķina 70% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot pabalstu nākamgad, vērā ņems 2013. gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu – 594,06 eiro. Tas nozīmē, ka 70% no tās ir 415,84 eiro.

Maternitātes pabalsts tiek piešķirts 80% apmērā no sievietes vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Vecāku pabalsts

Tad, kad beidzas maternitātes pabalsta izmaksas periods, sieviete var pieprasīt vecāku pabalstu.

Vecāku pabalstam vidējo algu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, no kura šis pabalsts tiek piešķirts.

Ja neilgu periodu pirms grūtniecības atvaļinājuma māmiņa atsāks strādāt, tad ļoti iespējams, ka aprēķinot vecāku pabalstu, šie ienākumi, kuri tiks gūti strādājot, tiks ņemti vērā, aprēķinot vecāku pabalstu par jaundzimušo mazuli. Respektīvi, pabalsts tiks aprēķināts no ienākumiem, kurus sieviete būs guvusi strādājot pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina līdzīgi kā maternitātes pabalstam. Arī šajā gadījumā no 12 mēnešu perioda tiek izslēgtas pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas.

Atšķirībā no maternitātes pabalsta, gadījumos, kad vidējo iemaksu algu nosaka atkāpjoties 32 kalendāra mēnešu periodā, tā nevar būt mazāka par 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (piešķirot pabalstu 2015.gadā tie būs 237,62 eiro).

Jāmin, ka 2014.gada 1.oktobrī stāsies spēkā jauna pabalstu sistēma, kas attieksies uz sociāli apdrošinātiem vecākiem. Salīdzinājumā ar patreiz spēkā esošo vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, jaunās izmaiņas paredz virkni atšķirīgu nosacījumu. Jaunā kārtība attieksies uz tiem vecākiem, kuriem vecāku pabalsts tiks piešķirts sākot no 1.oktobra.

Vecāku pabalstu būs tiesības izvēlēties saņemt

  • līdz bērna 1 gada vecumam 60% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas vai
  • līdz bērna 1,5 gada vecumam – 43,75% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Šādā apmērā pabalsts tiks noteikts, ja tā saņēmējs atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja vecāku pabalsta saņēmējs strādās – pabalstu izmaksās 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Tāpat vienlaikus ar vecāku pabalstu tiks piešķirts arī bērna kopšanas pabalsts (171 eiro mēnesī līdz bērna 1,5 gada vecumam).

Vienlaikus spēkā paliek nosacījums, ja kopjot bērnu vecumā līdz 2 gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalstu par nākamā bērna kopšanu līdz viena gada vecumam piešķir lielākajā apmērā - kāds tiek aprēķināts no jauna vai kāds tas bija aprēķināts par iepriekšējā bērna kopšanu, pārrēķinot attiecīgi tam vecāku pabalsta atvietojumam, kas būs noteikts par jaundzimušā kopšanu.

Respektīvi, lai piešķirtu vecāku pabalstu lielākajā apmērā, to aprēķinās no jauna un tad salīdzinās ar vecāku pabalsta apmēru, kāds bija piešķirts par iepriekšējā mazuļa kopšanu līdz 1 gada vecumam, šo pabalstu attiecīgi pārrēķinot veiktajai izvēlei – 60% apmērā vai 43,75% apmērā no vidējās iemaksu algas, no kuras pabalsts tika aprēķināts par iepriekšējā bērniņa kopšanu.

Godaģimene.lv