Nejēdzīgās dāvanas var izjaukt arī draudzību

Vai nejēdzīgas dāvanas var bruģēt ceļu uz attiecību saraušanu? Jā, domāju gan. Un turklāt ne tikai tuvu draugu starpā, bet arī radinieku starpā.

Stāsts ir par mani un manu draudzeni un viņas nejēdzīgajām dāvanām… varbūt skan skarbi, taču 3 gadus esmu to pacietusi un tagad „vadzis ir lūzis”! Rezultātā es sāku meklēt aizvien jaunus un jaunus attaisnojumus, lai ar viņu nesatiktos.

Bet par visu pēc kārtas.

Jāsāk ar to, ka esam ļoti ilgi pazīstamas, jau kādus 10 gadus. Ar katru gadu draudzība kļuva aizvien ciešāka. Viņa izveidoja savu ģimeni, es - savu, dzima bērni un viss it kā bija ok.

Viņa ir ļoti turīga sieviete un naudu principā neskaita. Vienu brīdi viņa pat lielījās, ka nekādas krīzes viņu neskar un naudu turpina tērēt visam kam. Turklāt viņa ir mājsaimniece un jau 10 gadus sēž mājās un audzina bērnus.

Savukārt, es nekad neesmu mētājusies ar naudu, dzīvoju taupīgi (vismaz cenšos).

Aptuveni pirms 3 gadiem saņēmu no viņas pirmo nejēdzīgo dāvanu. Manā izpratnē nejēdzīga dāvana ir:

1)      bezgaumīga,

2)      tai nav pielietojuma ne praktiska, ne estētiska,

3)      tiek dāvināts kaut kas, kur skaidri redzams, ka dāvana tiek pirkta tāpēc, ka vajag kaut ko vispār uzdāvināt.

Par visām dāvanām nestāstīšu, esmu tās likvidējusi. Taču par pēdējo dāvanu pastāstīšu.

Man bija vārda diena. Draudzene zvanīja un jautāja, ko es vēlos. Vēl nopriecājos, ka beidzot viņa pajautā arī manu viedokli. Teicu, ka man derētu dāvanu karte no veļas veikala, jo veļa tajā brīdī bija aktuāla.

Pēc dažām dienām viņa atbrauca ciemos. Un…uzdāvināja man keramikas tējkannu. Biju redzējusi tādas krāmu veikaliņā par pāris latiem. Un tas, zinot, ka: 1) es tējas nedzeru (ļoti reti – kad esmu slima vai īpašā garastāvoklī); 2) kur nu vēl beramās tējas; 3) man šo priekšmetu nemaz nav kur likt. Un teksts pie visa klāt bija: „Varēsi man gatavot tējas, kad braukšu ciemos!” UN TAS PIELIKA PUNKTU!  

Viņai neko neteicu, paņēmu tējkannu, noliku plauktā, vēlāk – likvidēju. Bet kopš šī brīža skaidri nozvērējos, ka vai nu vairs nebraukšu ciemos/neaicināšu pie sevis vai dāvināšu kaut ko līdzvērtīgu, lai saprot, kā tas ir.

Tagad nākamais solis – vakar viņa man zvana un uzaicina ciemos uz meitas vārda dienu (meitai 5 gadi). Es vēl nepaspēju atvērt muti, lai atbildētu, kad viņa pavēsta, ka vajag dāvanā Lego Friends!!! Lego – tā ir dārga manta, ko nevaru tā atļauties pat savam bērnam pirkt, kur nu vēl svešam! Un teksts: „Tev tāpat nav ko darīt. Kad būsi veikalā, bl, bla, bla…” TAS MANI SATRIECA! Taču es neapjuku – pateicu, ka esmu jau iegādājusies dāvanu (biju jau arī – 3Ls apmērā kleitu lellei). Dzirdu, kā viņa norīstās, taču neko nesaka. Tā arī saruna beidzās.

Un tad pie sevis visu vakaru burkšķēju – vai tiešām viņa ir tik tālu no realitātes, ka nesaprot, ka nevaru to atļauties, ka esmu strādājoša māte un nevaru stundām skraidīt pa veikalu, jo visu brīvo laiku pavadu ar bērnu, vai tiešām nav dabiskas takta izjūtas, lai sapratu, ka dārgas dāvanas prasīt nedrīkst un tas ir nepieklājīgi?

Tagad dusmas ir noplakušas, bet nu jūtu, ka viss iet uz attiecību saraušanu. Es negribu saņemt un dāvināt nejēdzīgas dāvanas, negribu, ka to saņem un dara mans bērns. Vienmēr esmu uzskatījusi un arī draudzenei teikusi, ka, ja nevar atļauties, tad kafijas paciņa un konfekšu kārba būs gana laba dāvana, bet ne tējkanna, ne gumijas čības, ne rīve, ne arī kāda cita no viņas nejēdzīgajām dāvanām. Bet te nav runa par naudu, bet par viņas attieksmi, kad pati sev un saviem bērniem prasa nezin cik dārgas dāvanas, bet citiem – kaut kādas nejēdzības!

P.S. Gribu visiem novēlēt pirms dāvināšanas ļoti kārtīgi apsvērt, ko vajag/nevajag un nedāvināt nejēdzīgas dāvanas, kas tāpat būs jālikvidē. Un padomājiet, kā jūs paši justos, ja jums dāvinātu nejēdzīgas dāvanas.

Gucci123