27.04 12:30-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 9
Labklājības Ministrija atbalsta tikai sociāli apdrošinātas māmiņas brieduma gados - principā atbalstot arī tendenci, kas apliecina - bērni, vai precīzāk, 1 bērns dzimst nodrošinātiem vecākiem ap 30. Jā, tieši šajā vecumā daļa sieviešu patiešām varētu atļauties savu pirmo bērnu, pašas, jo pirms tam kādus 10 gadus ir labi pastrādāts, izveidota karjera, darba devējs cītīgi maksājis visus nodokļus (hmm) un tagad, kad bioloģiskais pulkstenis jau vairs mieru neliek, beidzot piedzimst pirmais bērns!
Ilze Viņķele: Kas ir demogrāfija
Šāda sieviete, pēc Labklājības ministres domām, ir godam nopelnījusi saņemt savu māmiņu algu, ar paplašinātiem griestiem, teju 100% apmērā no iepriekšējās "lielās" algas (tas gan būs spēkā no nākamā gada).
Vēlīnā māmiņa, protams, ir godājams cilvēks, jo patiešām no valsts neko nepaģēr, tikai maksā un dod. Bērns ir nopelnīts un valsts ar laipnu vēlību tam vienu gadu "atmet" mātes algu atpakaļ. Ja šis brīnumbērns, kurš pamanījies piedzimt, nelabvēlīgu zvaigžņu apstākļu dēļ nav ticis pie vietas pašvaldības bērnudārzā, "nu labi"!, valsts saka - še, te atmetīsim vēl kādu kapeiku auklei. Valsts slauka rokas nevainībā, jo izpildīts ir kārtīgs minimumu minimums, un cilvēks jau pats ir iepriekš visu nomaksājis, tātad - var atļauties bērnu.
Pēc šādas LM loģikas skatoties, gados jaunām sievietēm bērnu radīšana Latvijā ir pielīdzināma jau pie nozieguma. Pirmkārt, viņas neko nav samaksājušas iepriekš, iedomājieties tikai! Un vēl atļaujas te radīt bērnus, "par kuriem valstij ir kaut kas jāmaksā". Tā tā lietas nedarās, tāpēc, lai fertīlajā vecumā plaukstošās neiedomājas te pieprasīt to, kas viņām nepienākas un ēst no valsts galda to, par ko nav samaksājušas ar saviem knēveļiem, atmetīsim ubaga grasi - proti, 50 latiņus, lai tad grozās kā māk un nākamreiz labi apdomā, pirms izšķirties par tādu soli.
Traki gan, ka šādas bezgodes jaunās mātes vai "nedod Dies", kas nav sociāli apdrošinātas (it kā tā būtu katras brīva izvēle), ir teju 40% no visām māmiņām, kas bērna pirmajā dzīves gadā saņem tikai 50 latu mēnesī. Principā, noziedznieces - diedelnieces!
Viņas ir vainīgas pie tā, kā Māte Daba iekārtojusi sievietei auglības laiku, viņas ir vainīgas, ka studē augstsskolā vai strādājušas varbūt ir tikai pāris gadus un turpat nekāda dižā "apdrošināšana" nav sanākusi darba devēja dēļ. Viņas ir arī vainīgas, ka atļāvušās bērnu laist pasaulē vienas, nav taisījušas abortu, nav iepriekš diži smagi strādājušas, bet cītīgi mācījušās, vai arī strādājušas 5 gadus, bet pēdējos gadus bijušas bezdarbnieces - viņas ir jaunas vai sociāli maz vai nemaz apdrošinātas, tāpēc izkritušas cauri valsts noteiktajam "vēlamās mātes" filtram. Viņas ir pelnījušas audzināt bērnus trūkumā un valsts atkal mazgā rokas nevainībā....atvainojiet, nekā nevaram palīdzēt! Tā bija jūsu personīgā izvēle, cienītā!
Tas jau laikam neskaitās, ka jaunā māmiņa - studente, kas saņem šo smieklīgo naudu, pēc tam valstij ar visiem saviem esošajiem un vēl nākotnes bērniem atdarīs dubultā, nezin cik gadus vēl maksās, maksās un maksās. Tajā brīdī, kad šai jaunajai sievietei patiešām kaut kas no valsts bija atbalstā nepieciešams, viņai iespļāva sejā. Nekas...nākamreiz tā nedarīšu, viņa saka, sapako savas mantas un aizbrauc prom, kaut vai tepat uz Skandināviju, kur viņai bērni augs griezdamies, ne viens vien.
Atceros sevi studiju laikos, 23 gadi, kad diplomdarbs tika rakstīs ar vienu roku, jo uz otras auklējams bērns. Atceros, kā dzīvoklī, kurš bija avārijas stāvoklī, svilpoja vējš un cik labi, ka vecāki nesa tās burkas ar zupām un kartupeļu maisus. Mēs tajā laikā bijām studējoši jaunie vecāki, kas uzdrošinājās nodibināt savu ģimenes uzņēmumu. Tas bija ļoti ļoti grūts laiks, bez nekāda atbalsta no valsts, protams, tomēr mēs izkārpījāmies un pēc 10 gadiem kopdzīves, ar diviem bērniem, man pat neērti minēt, kādas neprātīgas summas valstij atpakaļ nodokļos esam samaksājuši ar savu uzņēmējdarbību...
Valsts tomēr pasaka NĒ mātēm studentēm, jo netic viņām un viņu bērniem. Uzskatu, ka tas ir pazemojoši.
Sandija Salaka, Māmiņu Kluba vadītāja
Piekrītu, ka ir svarīgi radīt uzticību sistēmai, kā zināmam drošības spilvenam, brīžos, kad vajadzēs valsts atbalstu. Un šī sistēma mūsu valstī ir kliba un kropla.
Tomēr ir jautājums, kā labāk radīt šo drošību. Ja skatāmies uz jaunajām ģimenēm (studentiem t.sk.), tad piedzimstot bērnam būtu jānonāk sociālās palīdzības sistēmā, gūstot caur to atbalstu, kur tad arī tiktu piemeklēti atbilstošākie atbalsta mehānismi. Bet tā kā šis nestrādā, šobrīd tiek mēģināts grābt tur kur šķietami vieglāk tikt klāt, lai gan tai "kabatai" ir citi mērķi. Un zināmā mērā, tas cilvēkiem, kuri šobrīd maksā nodokļus un to ir darījuši jau gadiem, ir kā baža par to, ka nepietiks tam, kam ir paredzēts.
Tas būtu tāpat kā iztēret naudu no ģimenes budžeta, kas paredzēta lielo apkures rēķinu samaksai ziemā, vasaras viducī jo nebija naudas vasaras atvaļinājumam, skaidri apzinoties, ka nauda apkures rēķiniem no gaisa nenokritīs.
svarīgi,lai jauni cilvēki saprot šo pēctecību, un mūsu mūža laikā tomēr samaksājam ļoti daudz nodokļos, tāpēc tas jaunās ģimenes dzīves sākums tomēr ir būtisks - noticēt sev, valstij, savai un savu bērnu nākotnei. Vidēji 100 000 latu gadā aiziet nodokļu nomaksai vienam vidējam ģimenes uzņēmumam
Piekrītu, ka nav taisnības attiecībā uz vecuma pensijām. Gan attiecībā uz minimālo darba stāžu, kas man šķiet smieklīgs - nostrādā pēdējos 10 gadus pirms pensijas un saņem bez maz vairāk par to, kurš strādājis visu mūžu, jo redz vērā pie aprēķiniem ņem iemaksas pēdējos gados un darba stāžs spēlē mazu lomu aprēķinos, tāpat kā sviests par to, ka ja pēdējos gados nav iemaksas, tad rēķina no vidējās algas valstī, bet ja esi strādājis par minimālo, tad no minimālās un taml..... skumji, patiesi skumji....
piekrītu,bet nesaprotu,kāpēc citās valstīs tomēr viss notiek nedaudz savādāk un cilvēks var paļauties,ka saņems nopelnīto.
Nu manējā vēl nav pensijā, jo to jau tik atliek un atliek. Un naudas aprēķiniem tak ir nozīme. JO pavisam pazīstamam cilvēkam ,kurš nesen aizgāja pensijā ,darba stāžs ir kādi 10 gadi-oficiāli un pesnija lielāka ,kā tam kas strādājis godīgi gadus trīsdesmit. tā ka taisnības jau nu te pie mums nav.
Protams vēsture ir atstājusi iespaidu uz domāšanu, un šobrīdējie notikumi arīdzan (piem. pensijas vecuma palielināšana, inflācija, ekonomiskā krīze un taml.). Tomēr tieši tāpēc būtu vairāk jāskaidro, kur aiziet nodokļos nomaksātās naudas un kāpēc nodokļi ir jāmaksā! Kamēr veicināsim uzskatu, ka valsts budžets ir nekad neizsīkstoša naudas kaudze, no kuras tikai pienākas, un pienākas, bet pretī nekas nav jādod, nekas labāks arī netiks...... jo tā naudas kaudze nav neizsīkstoša, diemžēl.....
Vismaz maniem vecākiem darba stāžā ieskaitīja visus nostrādātos gadus, t.sk. arī PSRS strādāto laiku! Un esmu pārliecināta, ka darba stāžā ieskiata pilnīgi visu laiku, ko cilvēks var pierādīt, ka bijis darba attiecībās, cits stāsts ir par naudiskiem aprēķiniem un uzkrājumu sociālajā fondā.
Sandija ir uzrakstījusi visu tā kā tas reāli arī ir! skumji, bet fakts!
es pabeidzu augstskolu - dabūju bakalauru. uz maģistriem negāju viena iemesla dēļ - man bija jāstrādā (darbā arī piedāvāja lielāku slodzi, līdz ar to arī lielāku algu), jo īre saimniekam jāmaksā, rēķini arī, ēst arī vajag, bet vīrs nevarēja visu apmaksāt. kad plānojām bērniņu, tiešām rēķināju! jā, rēķināju cik saņemšu, vai varēšu atļauties sēdēt gadu mājās! iekrita tā, ka alga bija ok un tad sanāca labi. protams, ka ar visiem griestiem zaudēju krietnu naudu, bet ir ok.
ja būtu palikusi stāvoklī pēc studijām, tad arī saņemtu laikam tos 50 vai bik vairāk Ls.
Sandija pareizi uzrakstījusi, ka valsts atbalsta tikai māmiņas bez maz gados. bet tajā pašā brīdī valsts čīkst kā vecas durvis par to, ka nav kas nodokļus maksā! vnk fui!
tas nu gan ir tāpēc,ka laiku,kad cilvēki bija PSRS vai kā tur to sauc, neskaitīja darba stāžā. Man mamma strādā nu jau vairāk kā 30 gadus,bet ir laiks ,ko pie pensijas neieskaita un vēl protams nopelnīto algu ar sazin kā rēķina. Tāpēc jau Latvijā tā ir,ka cilvēks nevar būt pārliecināts par rītdienu,tāpēc labāk izvēlas nemaksāt nodokļus.
piekrītu, bet tas varētu būt diskutējams jautājums, ja vecāki strādā vairāk kā 20. gadu, jaunietei pabalstam pieliek noteiktu procentu.........
Es nedomāju, ka katrai studentei ir vecāki, kas v isu mūžu maksājuši nodokļus - paskaties cik daudzi iet pensijā, knapi sakasot 10 gadu darba stāža?
Katrai studentei ir vecāki, kas visu mūžu maksā nodokļus. Man stāžs ir 25. gadi, visu laiku maksāju lielus nodokļus, man mūsu sistēma apgrieza pabalstu ar Kati un arī manam bērnam nekas netiks, jo viņa nemaksā nodokļus kā studente. Kā jau minēju, mēs labos darbus veicam tikai vārdos, darbos ir savādāk.
Nav ko piebilst. Pilnībā piekrītu. Man ar pirmo bērnu bija līdzīgi- sapratu,ka ir jāpastrādā un tikai tad varēšu to atļauties,jo īri dzīvoklim, ēšanai sev un vēl bērnam mēs ar vīru nevarējām atļauties. Tāpēc arī pa priekšu studijas,tad darbs un tikai tad bērns. Turpretī manas draudzenes, jau tuvojas 30 slieksnim ,bet saka,ka baidās,ka nevarēs uzturēt bērnu - jāstrādā. A ja nu vīrieti atlaiž, ja nu samazina,par ko audzinās?!
Varbūt vajag ieveist īpašu kategoriju, kurai maksāt lielāku minimālo pabalstu - piem. sieviete - pilna laika dienas studiju studentu (vai nu kā to pareizi tagad sauc)?
Es piekrītu, ka studentes ir īpaša jauno māmiņu kategorija, tomēr es neesmu pārliecināta, ka tāpēc it visām būtu paceļama minimālā māmiņalga.
Un vēl, kā jau mūsu valstī mēdz gadīties, visu mēģina atrisināt varbūt ne gluži tiem instrumentiem, kuriem tas būtu jādara, jo maznodrošinātajiem būtu jāsaņem nevis lielāka māmiņalaga, bet sociālais pabalsts! Jā, jā, šī būtu tā ketegorija, kurai būtu jābūt veinai no prioritātēm sociālo pabalstu pieejamības ziņā! Tikai jāatzīst, ka nekārtība šajā jomā un necaurskatāmība ir daudzreiz lielāka nekā māmiņalgu izmaksās.
Varbut skarbi,bet es ari vel joprojam macos audzinu mazo un rupejos par maju.Es esmu iemacijusies but pastaviga un tiecos pec merka.
Piekrītu, ka ir svarīgi radīt uzticību sistēmai, kā zināmam drošības spilvenam, brīžos, kad vajadzēs valsts atbalstu. Un šī sistēma mūsu valstī ir kliba un kropla.
Tomēr ir jautājums, kā labāk radīt šo drošību. Ja skatāmies uz jaunajām ģimenēm (studentiem t.sk.), tad piedzimstot bērnam būtu jānonāk sociālās palīdzības sistēmā, gūstot caur to atbalstu, kur tad arī tiktu piemeklēti atbilstošākie atbalsta mehānismi. Bet tā kā šis nestrādā, šobrīd tiek mēģināts grābt tur kur šķietami vieglāk tikt klāt, lai gan tai "kabatai" ir citi mērķi. Un zināmā mērā, tas cilvēkiem, kuri šobrīd maksā nodokļus un to ir darījuši jau gadiem, ir kā baža par to, ka nepietiks tam, kam ir paredzēts.
Tas būtu tāpat kā iztēret naudu no ģimenes budžeta, kas paredzēta lielo apkures rēķinu samaksai ziemā, vasaras viducī jo nebija naudas vasaras atvaļinājumam, skaidri apzinoties, ka nauda apkures rēķiniem no gaisa nenokritīs.
svarīgi,lai jauni cilvēki saprot šo pēctecību, un mūsu mūža laikā tomēr samaksājam ļoti daudz nodokļos, tāpēc tas jaunās ģimenes dzīves sākums tomēr ir būtisks - noticēt sev, valstij, savai un savu bērnu nākotnei. Vidēji 100 000 latu gadā aiziet nodokļu nomaksai vienam vidējam ģimenes uzņēmumam
Piekrītu, ka nav taisnības attiecībā uz vecuma pensijām. Gan attiecībā uz minimālo darba stāžu, kas man šķiet smieklīgs - nostrādā pēdējos 10 gadus pirms pensijas un saņem bez maz vairāk par to, kurš strādājis visu mūžu, jo redz vērā pie aprēķiniem ņem iemaksas pēdējos gados un darba stāžs spēlē mazu lomu aprēķinos, tāpat kā sviests par to, ka ja pēdējos gados nav iemaksas, tad rēķina no vidējās algas valstī, bet ja esi strādājis par minimālo, tad no minimālās un taml..... skumji, patiesi skumji....
piekrītu,bet nesaprotu,kāpēc citās valstīs tomēr viss notiek nedaudz savādāk un cilvēks var paļauties,ka saņems nopelnīto.
Nu manējā vēl nav pensijā, jo to jau tik atliek un atliek. Un naudas aprēķiniem tak ir nozīme. JO pavisam pazīstamam cilvēkam ,kurš nesen aizgāja pensijā ,darba stāžs ir kādi 10 gadi-oficiāli un pesnija lielāka ,kā tam kas strādājis godīgi gadus trīsdesmit. tā ka taisnības jau nu te pie mums nav.