Cik draudzīga ģimenēm un bērniem ir Latvija?

2.oktobrī vecāku apvienība “Māmiņu Klubs” Saeimas demogrāfijas apakškomisijā prezentēja pētījumu datus par sabiedrības, sabiedrisko vietu novērtējumu un vecāku gaidām par ģimenēm un bērniem draudzīgu Latviju.

Valstī pēc ekspertu prognozēm tuvojas smagākā demogrāfijas krīze tās pastāvēšanas vēsturē. Pēdējos gados ievērojami samazinājusies dzimstība, un valdībā tiek virzīts nākamā gada budžets, kurā iekļauti arī atbalsta pasākumi demogrāfijas stiprināšanā. Līdztekus finansiālajam atbalstam, ģimenes ar bērniem pie savas nākotnes plānošanas valstī notur arī kopējais emocionālais fons, cik sabiedrība, publiskās vietas, infrastruktūra ir draudzīga vai nedraudzīga dzīvošanai ar bērniem?

Tādēļ Māmiņu Klubs veicis vecāku aptauju un arī aicinājis talkā pētījumu kompāniju GfK, kas šogad veica sabiedrības viedokļu izpēti par dažādu sabiedrisko vietu piemērotību bērniem.

Valsts, infrastruktūras un sabiedrības draudzīgumu pret bērniem nosaka vairāki faktori - 1) cik atbalstīti jūtas vecāki, kad ģimenē ienāk bērns? Tā ir sociālā un finansiālā atbalsta politika; 2) cik ērti jūtas vecāki ar bērniem, apmeklējot sabiedriskās vietas? Tā ir vides pieejamība; 3) cik emocionāli atbalstītas jūtas ģimenes ar bērniem; kāds ir citu sabiedrības grupu draudzīgums pret bērniem?

Pētījumu kompānijas GfK dati liecina, ka 39 % aptaujāto uzskata, ka Latvijas sabiedrība ir draudzīga pret bērniem- tikai 2 % ir nedraudzīgi, bet 54 % izturas neitrāli pret bērniem.

Savukārt, Māmiņu Kluba aptaujātie jaunie vecāki, kas audzina bērnus līdz skolas vecumam, tikai 2 % atzina Latviju par bērniem draudzīgu. Puse aptaujāto atzīst, ka vide nav pietiekami draudzīga, lai šeit redzētu saviem bērniem pozitīvu nākotni. 27 % atzina, ka klājas grūti, bet 3 % neciešamo apstākļu dēļ pat plāno pamest valsti. 25 % ir vairāk apmierināti,nekā neapmierināti ar dzīves apstākļiem.

Atšķiras vecāku ar maziem bērniem un sabiedrības kopumā izpratne par to, vai Latvija ir bērniem draudzīga, liecina Māmiņu Kluba un GfK aptaujas.

Sociālais un finansiālais atbalsts

Māmiņu Kluba aptaujā noskaidrots, ka pabalstu sistēma šobrīd tiek vērtēta kā nedraudzīga un ģimenes pieaugumu neveicinoša.

74 % atzīst, ka pabalsti ir pārāk mazi. Tikai 9 % atzina, ka no valsts vai pašvaldības neko negaida un finansiāli bērns ir tikai vecāku atbildība. 6 % nesaskata līdzšinējā pabalstu politikā problēmas.

Turklāt, 46 % vecāku uzskata, ka informācija par valsts un pašvaldības sniegtajām atbalsta ģimenēm netiek pietiekami izskaidrota.

70 % nesaņem pietiekamu informāciju par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem; 60% nezina,kas viņiem pienākas veselības aprūpē, bet 45% ir neskaidrības par nodokļu politiku un atvieglojumiem. 41% nav pietiekamas informācijas arī par sociālajiem pabalstiem.

Tomēr ne tikai finansiālais atbalsts ir būtisks ģimenēm ar bērniem dzīvojot Latvijā - svarīgs ir arī emocionālais fons, apkārtējo attieksme pret bērniem sabiedriskās vietās, to pieejamība.

Pēc GfK datiem, 57 % aptaujāto uzskata, ka nav tādu vietu, kuras nevarētu apmeklēt kopā ar bērniem; 13% uzskata, ka tomēr bistro, kafejnīcas un restorāni nav piemērotākās vietas, kurās ņemt līdzi bērnus; 8 % par tādām “bez bērnu” vietām uzskata arī viesu namus. 5 % nevēlētos bērnus redzēt koncertzālēs, teātros un kino, bet 3 % iebilstu arī pret bērnu uzturēšanos muzejos un izstāžu zālēs.

Māmiņu Kluba aptaujā vecāki izteikuši lielāku neapmierinātību ar sabiedrisko vietu piemērotību apmeklēšanai kopā ar maziem bērniem, kā trūkumus  minot vietu slikto pieejamību ar bērnu ratiņiem (59% atzina to kā lielu problēmu; 8 % tiek visur ar ratiņiem). Tāpat 67 % vecāku atzinuši, ka sabiedriskais transports ir īpaši nedraudzīgs . Daudzas māmiņas, kam bērni ratiņos, atzina, ka nepārvietojas ar sabiedrisko transportu, jo uzskata, ka tas nav iespējams. Kultūras pasākumu nepieejamību ar maziem bērniem atzinuši 35 % aptaujāto jauno vecāku, piekrītot, ka trūkst dienas un speciālo māmiņu/bērnu seansu koncertos, operās, arī muzeji nav pietiekami atvērti.

GfK pētījumā noskaidrots, ka joprojām populārākā vieta, kurp doties ar bērniem, ir veikals un iepirkšanās centrs (38%); 33% gadījumu tas ir parks.

Interesanti fakti:

• Sabiedriskās vietas kopā ar bēriem no visiem aptaujātajiem apmeklē tikai 46% respondentu. Arī tādas vietas, kā aptiekas, veikali un kafejnīcas. Cilvēki ir stereotipiski un iegrožoti savā uztverē, ko viņi drīkst un ko nedrīkst darīt un kur var/nevar iet ar bērniem.

• Iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem reti apmeklē muzejus, koncertus vai izstāžu zāles kopā ar bērniem, lai gan ieejas maksa dažreiz ir ļoti zema. Ģimenes ar bērniem biežāk apmeklē parkus vai iepirkšanās centrus.

• Bērnu rotaļu laukumus kā atbilstošākus bērniem vērtē tie cilvēki, kam pašiem nav bērnu. Kas nozīmē arī, ka šiem cilvēkiem ir mazāka izpratne par to, kas ir vai nav vajadzīgs bērnam brīvā laika pavadīšanā.

• Cilvēki, kas apmeklē muzejus un izstāžu zāles uzskata, ka tās ir piemērotas bērniem, bet tie, kas neapmeklē uzskata, ka tās nav piemērotas. Tas nozīmē, ka jāizglīto ir vecāki par to, ka sabiedriskās kultūras vietās var iet arī kopā ar bērnu. Ja nekur ar bērniem neiet, tad arī bērns nezina, kā tādās vietās uzvesties.

• Jo tālāk cilvēki dzīvo no Rīgas, Jūrmalas un Pierīgas, jo biežāk uzskata, ka ar bērniem nevajadzētu apmeklēt tādas sabiedriskās vietas kā kafejnīcas, viesu namus, koncertzāles utt. Tātad -  “ne rīdziniekiem” ir stereotipiskāki uzskati.

• Iedzīvotājiem no 15-24 gadu vecumā vairāk traucē bērni nekā pārējiem koncertzālēs, teātrī un kino.

• 49% no aptaujātajiem uzskata, ka bērniem sabiedriskās vietās vajadzētu uzvesties citādāk. Īpaši izteikti tas ir Latgalē. 75% uzskata, ka mūsdienu bērniem jākļūst pieklājīgākiem (īpaši izteikts tas ir Zemgales reģ.), 57% uzsakta, ka bērniem jākļūst klusākiem - tādiem, kas mazāk traucē).

• 54% sabiedrības attieksmi pret bērniem vērtē kā neitrālu un tikai 39% kā draudzīgu, kas nozīmē, ka lielajam vairumam sabiedrības ir diezgan vienaldzīga attieksme pret bērniem -  tas nozīmē, ka situācijās, kur būtu papildus jāpiedomā par bērnu īpašājām vajadzībām, tas netiktu darīts.

Par pētījumiem:

-  GfK lauka pētījums, 540 respondenti

-  Māmiņu Klubs, interneta aptauja, 500 vecāku

- 2012.gada aprīlis - augusts