Ir kalendārā atvērts pirmais pavasara mēnesis-Marts.
Kaut paskatoties pa logu šķiet,ka pavasaris vēl tik tālu,jo visapkārt tik milzīgas sniega kupenas.Bet patiesībā pavasaris ir te pat,un jau drīz klauvēs pie mūsu durvīm.
To var just ik dienu saules staru spožumā,tie ir daudz siltāki un šķiet arī gaišāki.Nu jau pavisam drīz saulīte to sniegoto ziemu aizdzīs un zeme sāks mosties.
Ik rītu aiz loga spožajos saules staros ir jau dzirdama putninu čivināšana.Vēl tik sniegam jāatkāpjās un tad varēs uzelpot pavasara smaržu.Pavasarim gatavojas visi,gan zeme,gan putnini,gan kukainīši,visa dzīvā radībiņa.Un arī es gatavojos pavasarim,gatavojos tapt par brīnumskaistu zaķi,kaut piekritīsiet,ka skaists zaķis esmu jau arī tagad.Tad nu lūk,ir jafrizējās un tad tik turaties,kas par zaki būšu.Varbūt būtu feini izziet ārā un matos sajust pavasara vēja plūsmu,bet tas lai paliek mammai,man ir mazliet jāsaīsina matini.Process bija ļoti ilgs un garlaicīgs.Nu tik jāgaida,kad varēs iziet arā un nomest cepuri...
Pa svaigu,atmodusos zemi varēšu kā zaķēns lekt un skriet,ai kas par prieku!!!!Pavasaris ir laiks,kad tiešām viss mostās un zaķu pamošanās un lēkāšana pa mežiem un pļavām man stāv acu prieksā,tā it kā es to redzu,jūtu,jo man majās ir mazs zaķēns,kas pavasarī,siltajos saules stariņos ar prieku sirdī un smaidu sejā priecajās par šo burvīgo laiku.Laiks,iet,mati atkal paaugušies.Pavasari,kur tu esi???
Mammai es vienmēr esmu mazs zaķēns!!!
