Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Latvijā un Baltijā, un, iespējams, viens no platākajiem visā Eiropā. Rumbas platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100–110 m, taču palu laikā sasniedz pat 270 m!
Hercogs Jēkabs pirms 300 gadiem iedomājās uz rumbas uzstādītos grozos ķert zivis, kas, nārsta laikā pret straumi ejot, lēca pāri rumbai. Šis paņēmiens bija vēl pietiekami efektīgs XX gadsimta trīsdesmitajos gados. Arī mūsdienās pavasaros pēcpusdienas saulē var vērot aizraujošu skatu - te fantastiskus lēcienus veic vimbas.
Dabas parks "Daugavas loki”
Daugavas loki ir dabas brīnums, kuru raksturīgākais elements ir 8 lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri). Tas ir unikāls dabas veidojums un to apbrīno gan pētnieki, gan tūristi. Daugavas loki ir attēloti arī uz Latvijas 10 latu banknotes, kas apliecina vietas diženumu!
Daugavas ieleja ir piesātināta ar Latvijai retām un arheoloģiski savdabīgām augu sugām, tādēļ tā ir uzskatāma par vienu no floristiskajā ziņā augstvērtīgākajām mūsu valsts teritorijām.
Vējiņu pazemes ezeri Straupē
Straupē atrodas vienīgie zināmie pazemes ezeri ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Straupes pazemes ezeram ir divas daļas un to dziļums sasniedz vidēji 2m.
Vējiņu ala atrodas pie pašas Braslas upes un palu laikā tā applūst. Ala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto arī pazemes strautu, kurš augstāk izveidojis otru alu.
Otra ala tiek saukta par Ezeralu, tajā atrodas ielākais no pazemes ezeriem ar virsmas laukumu gandrīz 30m2.
Virs alas lielajiem pazemes tukšumiem ir tikai 6m biezs, nedrošs smilšakmeņu un kvartāra nogulumu pārsegs, tādēļ pazemes ezeru apskate iespējama tikai gida pavadībā.
Ložmetējkalns
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir viens no labāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā. Te apskatāmas 1916.gada leģendāro Ziemassvētku kauju piemiņas vietas - krievu un vācu ierakumi, piemiņas zīmes frontes pārrāvuma vietās, brāļu kapi un piemineklis latviešu strēlniekiem Ložmetējkalnā.
Mūsdienās Ložmetējkalns ir izveidojies par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. Šeit uzstādīts 27 m augsts tornis, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām, taču Latvija dažviet ir kļuvusi tik zaļa, ka redzamas tikai koku galotnes.
Skaņaiskalns
Leģendām apvītā Skaņā kalna atbalss ir vienīgā šāda veida atbalss Latvijā. Smilšakmens siena stiepjas 12 m augstumā un 90 m platumā, kā arī ir nedaudz ieliekta, tāpēc veido unikālu akustisko efektu - neparasti skaidru atbalsi. Turklāt klausītājam rodas iespaids, ka sarunbiedrs pārkļuvis pāri upei Skaņā kalna virsotnē un sarunājas no turienes.
Nīcgales Lielais laukakmens
Dziļi Daugavpils novada mežos slēpjas Nīcgales Lielais laukakmens. Tas ir visdižākais akmens Latvijā, savos apmēros sasniedzot 10,4 m platumu un 35 m augstumu.
Saglabājušies vēsturiski nostāsti, ka 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi, kur Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “iestiprinātos”.
Tērvetes dabas parks
Tērvetes dabas parks ir labākā un draudzīgākā atpūtas vieta ģimenei ar bērniem un tiem, kuri pasaulē prot lūkoties ar bērna acīm, priecāties par dabas un pasakas lielisko saspēli. Iecienītākās parka vietas ir Pasaku mežs, Rotaļu laukums un Rūķīšu mežs. Tērvetes dabas parks nozīmē dzirdēt savu bērnu smieklus un sajūsmu vismaz trīs stundu garumā, un kas gan vēl nepieciešams laimei?
Pokaiņu mežs
Pokaiņu mežs - viena no mistiskākajām vietām Latvijā ar neizskaidrojumu enerģijas izcelsmi, ko zintnieki, dziednieki un ekstrasensi uzskatījuši par senu svētvietu.. Mīklainās akmeņu upes, dažāda izmēra un formas akmens krāvumi, vaļņi un īpatnējie savrupakmeņi ir bijuši par pamatu tam, ka mežs ir fantastiskiem un neparastiem minējumiem un pieņēmumiem apaudzis. Pokaiņu mežs tiek uzskatīts par spēcīgas enerģijas vietu.
Kaives senču ozols
Kaives senču ozols ir ne tikai resnākais Latvijā, bet visā Austrumeiropā - tā apkārtmērs ir 10,1 metrs. 20.gs. 20.gados zibens nospēris koka galotni, tādēļ ozolam saglabājies vien viens lielāks zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā vainaga apkārtmērs bijis aptuveni 70 m, augstums - apmēram 17m. Domājams, senatnē ozola pakājē bijusi kulta vieta. Apkārtējie ļaudis vēl pavisam nesen uzskatījuši, ka pirms tālāka ceļa jādodas pie ozola, lai brauciens izdotos.
Dinaburgas (Daugavpils) cietoksnis
Daugavpils cietoksnis (arī Dinaburgas cietoksnis) šobrīd tas ir vienīgais bez pārmaiņām saglabājies 19. gs. pirmās puses cietokšņa paraugs Austrumeiropā!
Dinaburgas cietoksnis tika uzcelts laika posmā no 1810.- 1833. gadam, un tika uzskatīts par 1. klases cietoksni, kuram bija liela nozīme 1812. gada karā. Cietoksnis ir izcila fortifikācijas būve, kura kopplatība ir lielāka par 150 ha.
Cietoksnis ir Daugavpils pilsētas simbols.
Ikšķiles Sv. Meinarda baznīcas drupas
Sv. Meinarda baznīca bija pirmā mūra celtne Baltijā - Livonijas bīskapa baznīca.
Ikšķile ir tā vieta, kur pirms vairāk nekā 800 gadiem aizsākušies Latvijas un pat Eiropas nozīmes vēstures notikumi, kuru liecinieki ir vecākās sakrālās mūra celtnes drupas uz Sv. Meinarda salas Daugavā. Proti, Holšteinas pilsētas Zēgebergas klostera augustīniešu ordeņa kanoniķis Meinards te 1184. gadā sāka celt baznīcu. Šis notikums iezīmē kristietības sākumu Latvijā.
Āraišu ezerpils
Āraišu ezerpils ir unikāls Latvijas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis! Āraišu ezerpils pašlaik ir pirmais plašāk pētītais šīs kategorijas piemineklis visā ziemeļaustrumu Eiropā.
Jau 1966.gadā radās ideja par Āraišu ezerpils pirmās, senākās un vislabāk saglabājušās apbūves rekonstrukciju un brīvdabas arheoloģiskā muzeja veidošanu.