Mani sauc Ernests, piedzimumu pieneņu laikā un esmu mazs miega lācītis. Mana vasara bija ļoti jauka un silta.Eh.. kur mēs palikām? Atkal iesnaudos.Ā... Nu lūk, mani pirmie Jāņi. Man pašam savs vainags! Jē, jē, jē! Saulīti sagaidīšu nākamgad, šogad pietrūka spēka. Miegs saldāks par visu.Šovasar iemācījos tādu jauku štellīti kā pirkstu bāšana mutē. Nu diktam jauktri, es jums teikšu. Un, kā man patīk spēlēties. Uij... Jūs pat iedomāties nevarat!Vasara nav vasara, ja tajā nesatiec kādu jaunu draugu! Es ar, es ar esmu sev tādu atradis.Ejam laukā, kur saulīte braukā! Man bija tas gods veikt savu pirmo sauļošanos. Ak jel! Es esmu sajūsmā!Pēc visām izklaidēm mazliet jāpačuč. Jāuzņem spēki jauniem piedzīvojumiem.Esmu pamodies, možs un gatavs pagatavot kaut ko no šīm burvelīgajām becītēm. Tētis saka, ka vīrieši ir paši labākie pavāri!Un šeit jums, dāmas un kungi, ir tas gods iepazīties ar manu draugu Burkānzaķi. Aiiii, kā viņš man patīk!Nu, re. Tā draiskojoties ātri, ātri vasariņa ir aizsteigusies prom un atnesusi krāsainās rudens lapas.
Jāuzģērbj siltas drēbes un jādodas meklēt rudens piedzīvojumus! Nāc līdz!
Jauki 🌷