Dombrovskis: noteikti ņemsim vērā Igaunijas pieredzi demogrāfisko jautājumu risināšanā

26.septembra rītā pēc Demogrāfijas lietu padomes sēdes notika Ministru prezidenta Valda Dombrovska un Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Bērnu un ģimenes departamenta padomnieces Hannas Vseviovas tikšanās ar presi, iztirzājot jautājumus par Igaunijas pieredzi demogrāfisko jautājumu risināšanā.

"Viens no centrālajiem jautājumiem, ko šodien izskatījām ir tieši Igaunijas pieredze demogrāfisko jautājumu risināšanā, uzklausījām arī Igaunijas sociālo lietu komisijas ekspertes ziņojumu par šiem jautājumiem, un jāatzīst, ka tas ir ļoti vērtīgs un interesants ziņojums, ko mēs noteikti ņemsim vērā turpmākajā darbā, strādājot tālāk pie demogrāfijas jautājumiem," stāsta premjers Valdis Dombrovskis, minot, ka iegūtā informācija tiks ņemta vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta, kā arī tālāko gadu budžetiem.

„Ja mēs paskatamies uz Igaunijas pieredzi, tad nenoliedzami, kopumā šis atbalsts ģimenēm un bērniem ir lielāks, pamatā caur lielākām minimālajām māmiņalgām, caur ilgāku māmiņalgas izmaksas periodu. Ir gan atsevišķas arī pozīcijas, kur šis atbalsts ir mazāks – piemēram, bērna piedzimšanas pabalsts," viņš sacīja, uzsverot, ka Latvijā trīnīšu piedzimšana tiek īpaši atbalstīta ar lielākiem pabalstiem.

„Un ir atsevišķas pozīcijas, par kurām Latvijā tiek diskutēts pēdējā mēneša laikā arvien vairāk, piemēram, bērnudārza jautājums, kur Igaunijā arī ir problēmas ar pieejamību. Bet jāatzīst, ka arī Igaunijā no valsts budžeta netiek dotēta ne bērnudārza infrastruktūra, ne arī pirmsskolas pedagogu algas. Tas, tāpat kā pie mums, ir pašvaldību finansējams jautājums,” atzina Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka šī saruna neapšaubāmi ir devusi pamatu tālākām diskusijām un Igaunijas pieredze tiks ņemta vērā.

Diskusijas ir viena lieta, bet vai sekos arī rīcība?

„Jau ir izveidota koalīcijas darba grupa, kas pie demogrāfijas jautājumiem strādā, balstoties uz 2 būtiskiem nosacījumiem: tas tiek veikts fiskāli neitrālā veidā, un, ja ir priekšlikumi tēriņus palielināt, tiek uzklausīti arī priekšlikumi par to, kur tēriņus varētu samazināt!" stāstīja premjers.

Igaunijai jau deviņdesmito gadu sākumā likumdošanā bijis rakstīts, ka budžetam jābūt sabalansētam, kā uzsvēra Valdis Dombrovskis – mēs uz to vēl tikai tiecamies, atzīstot, ka Latvijā mēs pārsvarā dzīvojam tomēr pāri saviem līdzekļiem.

„Ceru, ka vismaz šo kļūdu pēc krīzes mēs neatkārtosim un budžetu, kā plānots 2015.gadā, sabalansēsim. Un arī šeit mēs varam mācīties no Igaunijas pieredzes.”

Igaunijas pārstāve stāstīja par savu pieredzi

Igaunijai no krīzes izdevās izkļūt ātrāk un veiksmīgāk kā pārējām Baltijas valstīm, jo vairāk tika piedomāts pie prioritātēm, uzsvaru liekot uz ģimenēm.

Kā būtiskāko valsts atbalstu Igaunijas ģimenēm kaimiņvalstī uzskata vecāku pabalstu izmaksu 19 mēnešu garumā.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta padomniece Hanna Vseviova žurnālistiem norādīja, ka dzimstības uzlabošanai ir svarīga stabila pabalstu sistēma, tomēr atzina, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no budžeta iespējām.

"Tas ir atkarīgs gan no politiskajām prioritātēm, gan arī budžeta iespējām ‒ Igaunija tomēr pārcieta krīzi salīdzinoši labāk nekā citas Baltijas valstis, un tādēļ tagad mums ir papildu līdzekļi, ko atvēlēt lielākiem bērnu un ģimenes pabalstiem," atzina Vseviova.

Māmiņu Klubs/LETA