Ziemeļkurzemes dabas vilinājums

Māmiņa Aiva Zvirbule, piedaloties ceļojuma konkursā, kur var laimēt ESPA dāvanu karti 100,- Ls vērtībā, iesūtījusi savu maršruta aprakstu, kā apceļot Ziemeļkurzemi.

Rīga – Engure – Kaltene – Roja – Kolka – Mazirbe – Dundaga – Talsi – Rīga

Karte ir atrodama ŠEIT!

{pic:1}

Izbraucot no Rīgas, pirmā apskates vieta ir Engures ezera dabas parks, kurā izstaigājam Orhideju taku un uzkāpjam kādā putnu novērošanas tornī. Dabas parkā varat apskatīt bagātīgas mušu ofrīdas audzes – tā ir ļoti reta orhideja, kas sastopama tikai Kurzemē. Ja paveiksies, varēsiet ieraudzīt arī reto stāvlapu dzegužpirkstītes pasugu iedzelteno dzegužpirkstīti. Lai dabas parka apmeklētājiem dotu iespēju aplūkot šīs interesantās augu sugas, ierīkota Orhideju taka. Kopējais takas garums ir 3.5 km, tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra, līkumo caur kalcifilajiem purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā, un aizvijas tālāk gar atjaunoto ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi.

Putnu novērošanas torņi. Lai ezerā mītošie putni un skaistā ainava būtu labāk apskatāmi dabas parka apmeklētājiem, pie Engures ezera ir uzcelti trīs putnu novērošanas torņi. Tajos izvietotas informācijas zīmes par dabas parkā biežāk sastopamajām un interesantākajām putnu sugām.

{pic:2}

Tālāk mūsu ceļš turpinās līdz Kaltenei, kur apskatām Kurzemei netipisku akmeņainu pludmali vairāku kilometru garumā. Šaurā pludmale un joma klāta ar oļiem un laukakmeņiem, no kuriem lielākie ir Lunkakmens un Grīļu dižakmens. Pa akmeņiem ejot, iespējams tikt labu gabalu jūrā, nesaslapinot kājas. Krasta abrāzijas rezultātā vairākas mājas, kas celtas atstatu no jūras, mūsdienās atrodas bīstami tuvu tai.

Putnu taka Kaltenē – izejot aptuveni 800 m garo Kaltenes dabas taku, uzzinām daudz interesanta par Latvijā mītošajiem un arī migrējošajiem putniem. Takas posmā ir divas skatu platformas un tornis putnu vērošanai visa gada garumā. Pavasaris un vasaras otrā puse esot labākais laiks, kad apmeklēt Kaltenes dabas taku, taču to ir vērts darīt arī ziemā, ja vien jūra nav aizsalusi. Skatu platformās un tornī izvietoti putnu atpazīšanas "ceļveži", kas ļauj baudīt šo unikālo objektu arī putnu vērošanas iesācējiem. 

Nu jau esam Rojā, kas ir sena osta, jūrniecības un tirdzniecības centrs. Kuģošanai Rojas upi izmantojuši jau senie vikingi. Par to netieši liecina tā sauktās velna laivas – akmeņu krāvumi upes krastos. Pirmo reizi rakstos Roja minēta 1387. g. Hercogu laikos Rojā un tuvējos ciemos uzbūvēti 116 kuģi.

{pic:3}

Ejam apskatīt Rojas Jūras zvejniecības muzeju, kurā uzzinām par Rojas vārda izcelsmi, pagasta veidošanos, par Ziemeļkurzemes piekrastes zvejnieku dzīvi un darbu, par to, kā reiz šeit būvēja varenus buriniekus. Dzirdam nostāstus par jūras laupītāja Trommeļa gaitām un „kājgriežiem".
Iemācīties lāpīt tīklus, aust lupatdeķus, siet jūrnieku mezglus un runāt tāmnieku valodā -  palīdzēs vēstures mīļotājas: Mildiņa, Anna Petrovna un Pauliņ' kundze. Viņas labprāt sniedz savas dzīves gudrības arī jaunlaulātajiem.

Adrese: Selgas iela 33, Roja, Talsu rajons
 

Tel.: 63269594

Darba laiks: 1.maijs. - 1.okt.: otrd. - sestd. 10:00 - 18:00; svētd. 10:00 - 15:00
1.nov. - 30.apr.: otrd. - sestd. 10:00 - 17:00

Ieejas maksa: 0.40/0.80 Ls

Tālāk dodamies uz Kolku. Pa ceļam izstaigājam dabas takas, ieelpojam svaigo jūras gaisu un priežu skuju smaržu.

Pūrciema Baltās kāpas dabas taka iekārtota Pilsupes krastā, 300-600 m no jūras, kur pirms apmēram 4200 gadiem atradās akmens laikmeta zvejnieku apmetne.

{pic:4}

Ēvažu stāvkrasts ir augstākais stāvkrasts visā Rīgas jūras līča piekrastē. Tā augstums ir 8 –15m, garums – 2, 6 km. Savos izmēros Ēvažu stāvkrastu pārsniedz vien Jūrkalnes stāvkrasts. Braucot pa Rīgas – Kolkas šoseju, stāvkrasts atrodams pie pašas Slīteres Nacionālā parka robežas. No kraujas augšmalas paveras jūras panorāma, savukārt pats stāvkrasts atbilstošos laika apstākļos redzams pat no Kolkas raga smailes.

Nu jau esam Kolkā – Latvijas spicākajā galā!

Kolkas „Zītaros” atrodas Kolkas Līvu centrs, kurā var apskatīt etnogrāfisko kolekciju, klausīties lībiešu dziesmu ierakstus.

Uzzinām, ka Kolka ir viena no retajām vietām, kurā atrodas trīs dažādu konfesiju baznīcas. Luterāņu baznīca pašā ciema galā celta 1886.g., to grezno laikmetīga, neviennozīmīgi vērtēta H.Heinrihsones altārglezna. Turpat blakus atrodas 1890.g. no laukakmeņiem celtā pareizticīgo baznīca, savukārt no koka būvētā Kolkas katoļu baznīca uz tagadējo atrašanās vietu pārvesta no Grīņiem 1998.g.

{pic:5}

No ciema ar kājām dodamies uz Kolkasragu – izteiktāko zemesragu Latvijas piekrastē, kur vērojama divu jūru – Baltijas jūras (Dižjūra) un Rīgas jūras līča (Mazjūra) – viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl 3 km. Šeit ir paradīze vējdēļburātājiem, jo vienmēr ir vējš, bet bīstama vieta peldētājiem nepastāvīgo straumju un plūstošo smilšu dēļ. Te ir vienreizēja iespēja vērot gan saullēktu, gan saulrietu jūrā vienviet. Kāpās pie Kolkasraga uzstādīts tēlnieka Ģ.Burvja veidots piemineklis „Jūras paņemtajiem”, kas veidots kā simboliski vārti. Pavasara migrācijas laikā Kolkasrags ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.

{pic:6}

No raga redzama Kolkas bāka – sarežģīto kuģošanas apstākļu dēļ pie Kolkasraga ir avarējuši un nogrimuši daudzi kuģi. Ar ragu saistās nostāsti par cietsirdīgiem pirātiem, kuri maldinājuši kuģus, lai vēlāk tos aplaupītu. Šis nosaukums nāk no igauņu un somu valodas: igauņu "kolgas, kolk"; somu "kolkka" - kakts, stūris, nostūris. Kopš 16.gs. krastā uzturētas uguns bākas. 18.gs. beigās Kolkasragā uzcēla divus akmens torņus, kuros iededza eļļas lampas. Šodien pie raga atrodas vecās 16.gs. celtās un vairākkārt pārbūvētās – bākas drupas. Savukārt jūrā redzamā bāka celta 1884.g. Tā atrodas uz mākslīgi veidotas salas 6 km attālumā no Kolkasraga, sēkļa galā. Bākas teritorijā atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas. 21 m augstais bākas metāla konstrukcijas tornis izgatavots Sanktpēterburgā. Kopš 1979.g. bāka strādā automātiskā režīmā.

Turpat izstaigājam Kolkas raga priežu taku - 1,2 km garo taku ir izveidojis Slīteres nacionālais parks un tā atrodas Baltijas jūras krastā uz dienvidiem no Kolkasraga. Šeit jūras krastu veido savdabīga piejūras kāpu ainava, kur aiz smilšainajiem liedagiem plešas vēja sanestas kāpu joslas ar žuburainām, vairākus simtus gadu vecām, smiltīs ieputinātām priedēm.

Tālāk turpinām ceļu caur Lībiešu krasta ciemiem Ventspils virzienā.

Vaides "Purvziedos" apskatām Edgara Hausmaņa vākto ragu kolekciju, kuru veido vairāk nekā 550 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu. Izņemot dažus stirnu ragus, kolekcijas eksponāti nav medību trofejas, bet atrasti meža sarga gaitās. Vēl apskatāma dabas aizsardzības ekspozīcija.

Adrese: "Purvziedi", Vaide, Kolkas pagasts, Talsu rajons
Tel.: 63200179, 29395624    

Darba laiks: 1.aprīlis - 31.oktobris 9:00 - 19:00; pārējā laikā apmeklējumu pieteikt
Ieejas maksa: 1.00/0.50 Ls

Piestājam Košragā - senajā lībiešu zvejniekciemā, kurš pastāvējis jau vismaz 17.gs. 80.gados. Tas bija ievērojams lībiešu jūrmalas saimnieciskais un kultūras centrs: 19.gs. vidū šeit darbojās pirmā lībiešu ciemu skola, 19gs. beigās - 20gs. pirmajos gadu desmitos tajā darbojās Kine Dīķu vējdzirnavas un Kukšu ūdensdzirnavas, strādāja laivu būvētāji. Košraga ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis ar savdabīgu koka māju apbūvi.

{pic:7}

Nu jau esam Mazirbē. Līdz 20.gs. sākumam Mazirbe bija lībiešu zvejniekciems un kuģniecības centrs, lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā. Arī šodien Mazirbe ir nozīmīgākais lībiešu kultūras centrs, kurā atrodas Lībiešu tautas nams. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā dodamies uz Lībiešu svētkiem, kas notiek pie Lībiešu tautas nama un jūrmalā. Staltākā celtne ciemā ir pakalnā uzceltā Mazirbes baznīca. Baznīcas aizmugurē celiņa malā atrodas Mazirbes mēra akmeņi, (valsts nozīmes kultūras piemineklis) 18.gs. notikumu liecinieki. Mūsdienās Mazirbē dzīve vairs nav tik dinamiska kā 20.gs. vidū, taču dzīvība ciemā nav izsīkusi.

{pic:8}

Spocīga un skumja sajūta pārņem zvejnieku laivu kapsētā, kas radusies pēc 1960.gada, jo robežsargi neļāva tās krastā sadedzināt, kā tas senāk tika tradicionāli darīts Līgo vakarā. Līdz 2.pasaules karam ciemā pavisam bija 48 laivas, bet pašlaik kapsētā ir redzami astoņu zvejas laivu vraki.

{pic:9}

Pārnakšņojuši kādā no piekrastes viesu namiem, dodamies uz Dundagu. Pa ceļam apskatām Slīteres bāku. 1849.g. no laukakmeņiem būvētais Slīteres tornis, kas par diennakts bāku kļuvis tikai 1961.g., uzskatāms par otru vecāko saglabājušos navigācijas būvi Latvijā. Savas darbības laikā (līdz 1999.g.) tā ir viena no augstākajām ugunīm visā Baltijas jūras piekrastē (vairāk kā 100 m virs jūras līmeņa). Zilo kalnu krauja noteikusi vēl vienu īpatnību: neviena no Latvijas bākām neatrodas tik tālu no jūras (5,3 km). Šobrīd tā kalpo kā skatu tornis, no kura paveras krāšņa piejūras zemienes ainava. 

Ieejas maksa 0,50 LVL.

Darba laiks no 10.00 līdz 18.00

Brīvdienas: Pirmdiena, otrdiena

{pic:10}

Turpinām ceļu uz Dundagu, kur noteikti jāapskata Dundagas pils, kas ir lielākā Ziemeļkurzemē, turklāt labi saglabājusies. Rīgas domkapituls to sāka būvēt 13.gs. vidū, 1434.g. to nopirka Kurzemes bīskaps, bet no 16. - 20.gs. tā piederēja muižnieku Maidelu un Osten-Zakenu dzimtām. Dundagas pils divas reizes nodegusi un vairrākkārt pārbūvēta, pēdējo reizi pēc nodedzināšanas 1905.g. Ar pili saistās daudz teiku, no kurā pazīstamākā ir par Zaļo jumpravu.

Adrese: Pils iela 14, Dundaga, Talsu rajons

Tel.: 63237860, 63232293

Darba laiks: darba dienās 9:00 - 17:00; 15.maijs-31.okt. sestd., svētd.: 11:00 - 16:00

Ieejas maksa: 0.50/0.20 Ls; gida pakalpojumi iekļauti ieejas maksā

Dundagā ir arī krokodils! O. Skaraiņa betona skulptūra veidota 1995. gadā un ir piemiņas zīme, kas veltīta Dundagas stiprajiem vīriem, un atgādinājums par bijušā dundadznieka — Arvida Blūmentāla — lielā dēkaiņa un krokodilu mednieka — piedzīvojumiem tālajā Austrālijā. Viņš savā mītnes zemē nomedījis ap 10000 krokodilu un bijis prototips slavenajai Pola Hogana filmai «Krokodilu Dandijs».

{pic:11}

Izstaigājuši Dundagu turpinām ceļu uz Talsu pusi. Ceļmalā brūnā zīme norāda - Valpenes piramīda. Piramīda Latvijā? Tā atrodas Valpenē un šo 9 m augsto laukakmeņu krāvumu ar pamatnes apkārtmēru 38 m pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa ieceres veidojis tēlnieks Vilnis Titāns. Tās akmeņos iekalti Valpenes ciema mājvārdi un tā veidota par godu Dainu tēvam Krišjānim Baronam, kura pamatskolas gadi pagājuši šajā pusē. Piramīda ir neierasts piemineklis Latvijas kultūrainavā.

{pic:12}

Tālāk dodamies uz Laumu dabas parku, kur izveidotās pastaigu un izziņas takas (Bišu taka, Minigolfa taka, Augu taka, Meža taka un Sporta taka) patīk gan lieliem, gan maziem. Vislielāko atzinību apmeklētāju vidū izpelnījusies Bišu taka, kurā netradicionālā veidā ar dažādu atrakciju palīdzību tiek iepazīta bišu dzīve. Augu takā aplūkojami ūdensrožu, rododendru, ogu īvju un citu dekoratīvo augu stādījumi.

Adrese: Laumu dabas parks, Īves pagasts
Tel.: 26403240, 29477731
Ieejas maksa 1,00 – 2,50 LVL

Izstaigājuši dabas takas, izkāpelējuši pa šķēršļiem, noguruši braucam uz Rīgu.

Plašāku informāciju par Ziemeļkurzemi, kā arī naktsmītnes no telšu vietām līdz viesnīcām meklējiet www.ziemelkurzeme.lv
 

Info avoti:

Latvijas Ceļvedis, izd. Jāņa Sēta
www.eedp.lv
www.slitere.gov.lv
www.dundaga.lv
www.talsurajons.lv
www.roja.lv
www.ziemeļkurzeme.lv
www.kolka.lv
www.laumas.lv
www.viss.lv
www.poga.lv

Izstrādā savu maršrutu arī TU un laimē atpūtu ESPA Rīga SPA centrā 100,-Ls vērtībā vai kādu no veicināšanas balvām.

Vairāk par konkursu lasi ŠEIT!