Dzīvojamās platības nodokli varētu iekasēt par dzīvokļiem, kuru platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, un mājām, kuru platība lielāka par 100 kvadrātmetriem, trešdien intervijā Latvijas Radio teica premjers Valdis Dombrovskis (JL). Pēc viņa teiktā, to paredz Finanšu ministrijas (FM) patlaban sagatavotais variants.
Pašvaldībām tiks saglabāta iespēja piešķirt nodokļa atlaides līdz 90% apmērā, lai pasargātu maznodrošinātos iedzīvotājus. Pēc V.Dombrovska vārdiem, izskatīts arī variants noteikt nodokli uz reģistrēto iedzīvotāju, taču FM atteicās no šī varianta, jo to grūti administrēt un pastāv iespējas manipulēt ar iedzīvotāju reģistrāciju.
Premjers teica, ka pašreiz tiek apspriestas izmaiņas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), par ko koalīcijas partijām savs viedoklis jāformulē tuvākajā laikā. Galīgo vienošanos plānots panākt 24.augustā.
Pēc premjera vārdiem, reālistiskais scenārijs, kas tiek apspriests attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, ir kadastrālo vērtību samazināšana, kas tika izlemta jau otrdienas valdības sēdē, kā arī likmes paaugstināšana līdz 1,5%.
Attiecībā uz IIN iecerēts eviest kapitāla pieauguma nodokli.
V.Dombrovskis arī atgādināja, ka vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam ir arī alternatīvi pasākumi – pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana vai progresīvā nodokļa ieviešana.
Vaicāts par atbalstu zemniekiem, premjers uzsvēra, ka kadastrālās vērtības samazinājumam zināmā mērā vajadzētu kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa likmes pieaugumu, tāpat tiek saglabāti 25% pieauguma griesti, kas nozīmē, ka, neatkarīgi no visām izmaiņām, faktiski maksājamā nodokļa pieauguma apmēram nevajadzētu pārsniegt 25%.
Izrēķināts, ka par 70 m2 lielu dzīvokli Rīgā būs jāmaksā ap 200 latiem, savukārt par 300 m2 māju – ap 4000 latu. Tāds varētu būt maksimālais dzīvojamās platības nodoklis gadā.
Plānotajā nodoklī valdība cer savākt ap 70 miljoniem latu.
Diena