Vai Tu māki braukt ar auto? Jeb māmiņas pie stūres...

man arī tiesības jau ir 3 gadi,un pie stūres jūtos kā zivs ūdeni...nevaru iedomaties dzīvi bez mašīnas!un gan drīz līdz pedējai nedēļai kad biju stāvoklī visur braucu ar mašīnu,un daru to arī tagad😀Braucam uz Imantu pie teta ciemos,uz laukiem arī sanāk aizbraukt bieži,un mana meitiņa arī lieliski jūtas mašīnā,laikam tapēc ka lielāko grūtniecības daļu braukāju ar mašīnu😀

5. grūtniecības mēnesī noliku tiesības, tad man bija 26 gadi. Esmu neizsakāmi priecīga, ka ir tiesības un mašīna. Katru nedēļu kaut kur vismaz reizi aizbraucam - māmiņu kino, mazuļu tusiņi, draudzeņu apciemošana, veikals, baseins, muzeji, izstādes utt., protams, arī pie arsta tiekam jebkurā laikā un nav vīru no darba jāatrauj. Auto - tā ir brīvība! Nesen braucām ar vilcienu un autobusu (prieka un pārmaiņu pēc) - tas mazajai bija eksotiski, jo pirmoreiz dzīvē.😀

Es arī sāku tiešibas likt un bij loti maz palicis liidz beigām, bet takā liku par sencīšu naudu un pati vēl nestrādāju - vidusskolā gāju, nju beigās tā sanāca, ka sastrīdējos ar sencīšiem un manus līdzekļus "|apgrieza" - nju tā nu paliku bešā....Man vīrs brauc ļoti labi un arī mani mācīja.....Tagsd nju ir sanācis, ka krīzes dēļ esam bez mašīnas......Uzreiz to ļoti izjūtu, jo ja vajag kur tikt ar mazo, tad jautaju pazinjām vai vecākiem......ar sabiedrisko bērnu nevedu, bail no visiem vīrusiem un nemaz netiktu galā....Nju tā - braukt man ļoti patīk, ka tik kāds iedod un atrums arī patīk....Uz nākamo gadu ceru tik pie ģimenes mašīnas, jo vīrs nekad nav pukstējis, ka nepatīk būt šoferim - vienmēr aizved jebkur kur man vajag....😀😀😀
Bet runājot par sievietēm - autovadītājām- pagaidām nepazīstu nevienu, kura brauktu tik droši un varētu sekundes laikā novēret situāciju....Nju tas nav kā uzbrauciens , bet bet mūsu pilsētā avārijas izraisa tikai sievietes un vakar pat vienu manu kaiminjieni noķēra bez tiesībām = nju tas tāds liels mīnuss tagad ....

Ar auto braucu jau 4 gadus un vīrs saka, ka es esot laba braucēja 😀 Kad gaidīju mazo, sanāca diezgan bieži pārvietoties ar mašīnu, un tas es smējos, ka ar punci pulēju stūri.
Atklāti sakot ikdienā bail kaut kur braukt ar 7 mēnešus veco dēliņu, jo uz ceļiem ir nudien daudz neapdomīgu un noteikumus nepārzinošu braucēju! Bijuši vairāki gadījumi, kad no izbīļa trīcējušas rokas, jo kāds atkal traucas virsū, lai gan man ir priekšroka ☹
Nepiekrītu arī stereotipam, ka sievietes sliktāk vada auto, šķiet sievietes pie stūres mēdz būt pat prātīgākas!

Starp citu,meitenes-mans vīrs ir instruktors,kas nepieder nepievienas autoskolas.
Labāku instruktoru par savu vīru neesmu sastapusi.

Kristīne Māmiņuklubs.lv 07. Nov 2009, 10:14

Es sāku likt tiesības, kad man bija 17. Un uzreiz,kad palika 18,noliku tiesības ar pirmo 😀 Esmu ĻOTI apmierināta,ka saņēmos,jo:
- ietaupīju naudu (tagad tiesību likšana ir dārgāka);
- kad piedzima mazā, varēju ar auto un mazo ērti braukt pie draudzenēm 😀

Es ar auto pati braucu nu jau 🤓to gadu.
Kad braucu ar mazajiem-tad vienmēr braucu daudz mierīgāk.
Sākumā,kad bērni bija zīdaiņu vecumā viena nebraucu,jo dažreiz gadījās,ka stāvu sastrēgumā,mazais sāk bļaut-man jānobrauc maliņā-bet neviens jau to pat necenšas izprast. Kamēr mazie bija zīdaiņi-viena nekur nebraucu.
Tagad gan braucu viena ar mazajiem.

Sandija Māmiņu Klubs 04. Sep 2012, 22:59

Es pat pirms 7 gadiem iesāku autokursus, bet nepabeidzu, jo paliku stāvoklī. Bet manā atmiņā tie kursi likās tādi nu...teiksim, atgriezties es tur negribētu

Sandija Māmiņu Klubs 04. Sep 2012, 22:59

Nu man līdz pensijas vecumam vēl tālu😀 Bet tiešām jūtu, ka vīram ik pa brīdim besī ārā "strādāt par manu šoferi". Man jau arī neērti paliek. It kā daudz savā dzīvē esmu iemācījusies,bet šo - nē! Man ir paniskas bailes, ka teiksim,kādā krustojumā man uznāks nervu lēkme un es nevarēšu noorientēties, ko darīt

Pateikšu godīgi,nemaz nezinu kā tiktu galā bez automašīnas,nu varētu jau tiranizēt vīriņu,lai vadĀ,bet par cik viņš vienmēr ir darba,tad tas nemaz neizdotos.Plusi ir nenormāli daudz,ielieku mazo mašīnā aizbraucam pie dakteriem,nav jāmīcās pa sabiedrisko.Braucam uz laukiem,ciemos visur kur.Ērti,viegli gan man,gan mazajam.Sēž savā krēsliņā,šūpo kājiņas un skatās pa logu.Kopš man ir mazā braucu ļoti uzmanīgi.Un autorei teikš,ka tiesības kārtot nav nekad par vēlu,atceros,kad es mācijos manā grupā bija sieviete pensijas vecuma,pēkšņi redziet izdomājusi,ka vajagot!😀Tā kā droši uz priekšu!😉