Saeimas deputāti sāk vētīt ģimenes valsts politikas pamatnostādnes

Saeimas deputāti otrdien sākuši vētīt valdības akceptētās ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, paužot gan atzinīgus vārdus, gan kritizējot dokumentu par ilgtermiņa redzējuma trūkumu, kā arī ierosinot konkrētus pasākumus ģimeņu atbalstam. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apņēmās turpināt darbu pie šī jautājuma, informēja Saeimas preses dienests.

Komisija otrdien plašā ekspertu lokā diskutēja par valdībā apstiprinātajām ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm un izteica savu redzējumu par ģimeņu atbalstam veicamajiem pasākumiem.

"Vērtējot šo dokumentu, gan no deputātu, gan ekspertu puses dzirdējām gan atzinību un kritiku, gan vērtīgus ieteikumus plānotās ģimenes politikas pilnveidošanai. Situāciju apgrūtina tas, ka tuvākajos gados papildu līdzekļi šajā jomā nav paredzēti. Tajā pat laikā ir svarīgi, ka beidzot visi pasākumi ģimeņu stiprināšanai apkopoti vienā dokumentā, un mēs varēsim vērtēt, kā praksē sokas ar to izpildi," uzsver Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), norādot, ka Saeimā darbs pie šiem jautājumiem turpināsies.

Pamatnostādnes paredz laikā no 2011.gada līdz 2017.gadam īstenot vairākus pasākumus, lai veicinātu ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmētu dzimstību. Kā iespējamos pasākumus dokumenta autori piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 50% no minimālās darba algas, ieviest izdevīgāku elektroenerģijas tarifu daudzbērnu ģimenēm, paredzēt iespēju laulības reģistrēšanas pieteikumu iesniegt elektroniski un ieviest īpašu apmācību programmu tiem, kas plāno precēties. Lai mazinātu rindas bērnudārzos, pašvaldības aicinātas vērtēt iespēju pirkt pakalpojumus no privātā sektora vai attīstīt aukļu dienestus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Andris Šķēle (PLL) pauda, ka pamatnostādnēm trūkst politisku izaicinājumu un tās nepiedāvā ilgtermiņa līgumu sabiedrībai un ģimenēm. Savukārt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) aicināja demogrāfijas jomā uzstādīt augstus mērķus, piemēram, noteiktā laika posmā panākt būtisku iedzīvotāju skaita pieaugumu, un veicamos darbus definēt, ņemot vērā šos mērķus.

Vairāki deputāti uzsvēra, ka pamatnostādnēm būtu nopietni jārisina arī dzimstības problēma. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Silva Bendrāte (V) taujāja demogrāfu viedokli, vai šis dokuments palīdzēs veicināt dzimstību. Atbildot uz to, demogrāfs Ilmārs Mežs sacīja, ka šajā dokumentā plānotais iedzīvotāju skaita pieaugums nav būtisks un drīzāk koriģē prognozes par to, vai latvieši izmirs pēc 130 vai 120 gadiem.

Deputāti nāca klajā arī ar vairākiem jauniem priekšlikumiem ģimenes valsts politikas uzlabošanai. Māris Dzelzkalns (ZZS) rosināja noteikt iespēju bērnu vecākiem atkarībā no bērnu skaita priekšlaicīgi doties pensijā. Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) piedāvāja jaunajās personu identitātes kartēs ietvert informāciju arī par bērnu skaitu, kas ļautu komersantiem daudzbērnu ģimenēm piedāvāt īpašas atlaižu programmas, bet no valsts puses tas neprasītu papildu ieguldījumus. Savukārt deputāte Ilze Vergina (V) aicināja domāt par medicīnisku un psiholoģisku atbalstu ģimenēm, kurās ienāk pirmais bērns, jo tieši šis ir būtisks pārbaudījumu laiks daudzām laulībām.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Barča pauda pārliecību, ka deputātu ierosinājumi atradīs savu vietu rīcības plānā, kas paredz konkrētus pasākumus no 2011.līdz 2013.gadam, un apliecināja, ka deputāti turpinās sadarbību ar ierēdņiem, ekspertiem un nevalstisko sektoru, lai kopīgiem spēkiem izstrādātu visām pusēm pieņemamu dokumentu.

Jau ziņots, ka valdības akceptētas pamatnostādnes paredz tuvākajos gados īstenot vairākus pasākumus un uzdevumus, piemēram, sekmēt preču un pakalpojumu pieejamību, nodrošinot vides pieejamību ģimenēm, kurās ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus ģimenēm ar bērniem. Tāpat paredzēts attīstīt ģimenei draudzīga komersanta kustību, mudinot uzņēmumus un institūcijas rūpēties par saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī ģimenei draudzīgu atpūtas vietu veidošanos.

Dokumentā paredzēti arī pasākumi vecāku nodarbinātības sekmēšanai, piemēram, plānots attīstīt darba un ģimenes dzīves savienošanai nepieciešamos pakalpojumus - aukļu dienestus, bērnu dienas aprūpes centrus, pirmsskolas izglītības iestādes, dienas centrus sākumskolas vecuma bērniem, nodarbinātības pasākumus vasarā un citus.

Pamatnostādnes paredz arī pasākumus ārpusģimenes aprūpes attīstīšanai, vardarbības mazināšanai ģimenē, demogrāfiskās situācijas stabilizēšanai, kā arī ģimenes un laulības popularizēšanai sabiedrībā. Tāpat dokuments paredz dažāda veida atbalsta sniegšanu vecākiem un bērniem, piemēram, atbalstu vecākiem bērna audzināšanā, atbalstu jaunajām ģimenēm mājokļa meklēšanā, finansiāla valsts atbalsta stabilizēšanu un tamlīdzīgi.

www.delfi.lv