13.05 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Šoreiz, vadoties pēc diskusijām un saprotot,ka ļoti aktuāla tēma ir podiņmācība-blogojam par to.
Adrianam šobrīd ir 2,3 gadi, un mēs ļoti aktīvi jau kopš divu gadu jubilejas cenšamies iemācīt viņam iet uz podiņa.
Pirmā problēma, ar ko saskārāmies bija tas,ka viņš kategoriski atteicās sēdēt uz poda kā tāda.
Viņam bija grūti pat uz krēsliņa ilgāku laiku nosēdēt,kur tad nu vēl uz poda. Bet tā palēnām iepazināmies ar šo lietu un sākām sēdēt. Sākumā, protams, bez rezultātiem. Bet pagāja kāds laiks un sanāca pačurāt un bijām ļoti priecīgi- pats nesa uz tualeti un nolaida ūdeni,tas bija process, kas ļoti iepatikās un mudināja uz tā poda kaut ko darīt.
Bet nu ar to jau viss tikai sākās un turpinās joprojām. Ja es uzlieku uz poda un apmēram fiksēju to laiku,kad vajadzēs,tad viss ir ok,bet pats viņš neprasās.
Tagad jau mēnesi prasās uz lielajām darīšanām. Tas jau ir sasniegums,bet uz citu neko. Kopš burvīgā laika iestāšanās nelietojam vairs autiņbiksītes pa dienu. Visur, kur ejam, līdzi ir pāris mazo bikšu un šortiņu. Esam apguviši prasmi pačurāt zālītē-tas patīk,bet tāpat neprasās.
Pagaidām nekādu lielo pārpratumu nav bijis ,ja neskaita,ka vakar piečurājām veikalu:) Bet kam negadās.
Ļoti ceru,ka viņam apniks tās slapjās bikses un viņš sāks prasīties jau pirms sāk tecēt, bet nu laikam jau jāaudzina man sevī pacietība.
Adrianam ir bail no lielā poda. Kad prasu vai tur čurās, viņš saka ka bailes . Tā ka pagaidām tik ar mazo podu draudzējamies. nu man jau šķiet ka ir pagājis ilgs laiks,un vajadzētu jau pašam arī prasīties vai tad aiziet un apsēsties,bet šis nemaz nedomā. Ja neuzlieku,tad čurā kur pagadās. Labi vismaz ka kakāt prasās.
Es jau sen zināju ka vasarā sākšu Alisi(1.4) likt uz poda,un nu jau kā gan drīz nedēļu,pa majām staigājām mazajās biksītēs un curājam podiņā,protams ka sanāk arī pacurāt biksītēs bet vasarā ir vieglāk izskalo un ātrāk izžūst.Pati vel neprasa bet es ik pēc kāda noteikta laika,pasaku Alise ejam cisu cisu un viņa iet uz mazo podiņu un pacurāt,ejot āra un uz nakti lieku papmeru,bet pa mājām tiaki biksītēs!!
Jā var būt man neizdosies iemācīt ,bet es pagaidām pieturos pie sava un cenšos tik vaļā no pamperiem!!Biežak uzlieku uz poda un biksītes ir sausas!
Mēs ar šo problēmu tikām galā pārsteidzoši viegli. Katei 1.10 gadi, uz jāņiem sākām mācīties iztikt bez pampera. Lielās darīšanas gan mēs daram uz podiņa jau no gada, bet arī neprasījāmies. Pirmajā dienā man likās ka būs ļoti grūti, jo bija pierasts, ka varam čurāt pa bišķiņam visu laiku.Neizpalika viens neliels pērieniņš un kaunināšana. Lai cik tas neskanētu dīvaini bet pēc dabūšanas pa dupsi Katrīne prasās uz podiņa, rīts sākas ar saucieniem podu, podu, pamperīti gan vēl liekam uz nakti un ejot gulēt pusdienas laiku. Pamanāmies nepaspēt kad aizspēlējamies un drusku trāpa biksītēs, bet tā no jāņiem esam kļuvušas pieaugušas un visu daram gan mazajā gan lielajā podā, ja tas nepieciešams.
malači!!!!
Mums līdzīgs vecums un iet ļoti līdzīgi - lēnam un pamazām...
Esam jau atteikusies no pamperiem, uzliekam tik ja ar auto braucam....")
mēs sākām aprīlī dārziņā iet. Tur gan viņš kategoriski atteicās iet uz poda un tik teica ka viņam nemaz nevajag😀 bet pēc mēneša jau bija ar mieru pēc gulēšanas apsēsties kopā ar visiem. Bet nu prasīties gan nē. Es ļoti ceru,ka līdz augusta beigām tiksim ar šito lietu galā, jo tad atsāksim dārziņa gaitas.
Nu mums jau tas pods mājās no 7 mēnešiem😀 bet tā reāli pēc gada mēģināju viņam sāk stāstīt kas tas ir un ko jādara bet tā kā bija bail,no tā radījuma,tad gaidīju piemērotāku brīdi.
Mums arī sākumā grūti gāja ar podiņmācību, bet vasara ir ideāls laiks, lai to apgūtu!