Pētījums: Vismaz trešdaļa Rīgas jauniešu ir pamēģinājuši atkarību izraisošas vielas

Vismaz trešdaļa Rīgas skolu jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem lieto vai ir pamēģinājuši atkarību izraisošās vielas - tabaku, alkoholu, inhalantus, medikamentus vai nelegālās narkotikas, liecina pētījums, ko pēc Rīgas domes Labklājības departamenta pasūtījuma veicis Socioloģisko pētījumu institūts.

Pētījums Rīgā tika sākts 2006.gadā, ik pēc diviem gadiem aptaujājot 2800 jauniešus, kuri mācās Rīgas vispārizglītojošo skolu 9.-10.klasē latviešu un krievu plūsmā. Šodien tika prezentēta pētījuma trešā kārta.

Noslēdzoties pētījuma trešajam posmam un apkopojot visu posmu rezultātus, redzams, ka jaunieši ikdienā samērā bieži saskaras ar atkarību izraisošām vielām un to piedāvājumu, un vielas tiek izmantotas kā daļa no saskarsmes ar vienaudžiem, kā protests skolas vai vecāku izteiktām normām, konfliktu risināšanas veids gan skolas, gan ģimenes vidē.

"Pētījums ir veikts trīs reizes vairāku gadu periodā, tādēļ varam runāt par tendencēm," norādīja Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Apmācību un informācijas sektora vadītāja Inga Dreimane.

Par pozitīvu tendenci var uzskatīt apreibinošo vielu lietošanas stabilizāciju, kas nozīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā nav novērojams vielu lietošanas pieaugums, bet atsevišķās grupās ir manāma vielu lietošanas samazināšanās.

Pētījuma rezultāti rāda, ka smēķēšanas pieredze ir 71,6% jauniešu, bet trešdaļa jauniešu ir smēķējusi vismaz 40 reizes savas dzīves laikā, kas liecina par smēķēšanu kā ikdienas dzīves sastāvdaļu.

Turklāt jaunieši ne tikai smēķē cigaretes, bet arī patērē citus tabakas izstrādājumus - pīpē ūdenspīpi un lieto zelējamo tabaku un šņaucamo tabaku, ko Latvijā ir aizliegts realizēt.

Vidējais vecums, kurā Rīgas skolu jaunieši sāk smēķēt, ir 12,5 gadi. Regulāro smēķētāju vidū lielāks ir zēnu īpatsvars, taču starp jauniešiem, kas ir tikai pamēģinājuši smēķēt, pārsvarā ir meitenes. Dreimane piebilda, ka, salīdzinot ar 2008.gadu, smēķējošo jauniešu skaits ir mazliet samazinājies.

Tendence samazināties ir arī to jauniešu skaitam, kas regulāri lieto vai ir kaut reizi pamēģinājuši alkoholu. 2010.gadā no aptaujātajiem jauniešiem tādi ir 87%, un meiteņu interese par alkoholiskajiem dzērieniem ir lielāka nekā zēnu. Savukārt 58% jauniešu atzina, ka alkoholu ir lietojuši pēdējā mēneša laikā.

Samazinājies ir to jauniešu skaits, kas savas dzīves laikā ir piedzērušies vismaz trīs reizes - 2010.gadā tādu jauniešu ir 24%, bet 2008.gadā - 41%. Taču Dreimane paskaidroja, ka 2010.gadā pētījumā izmantota cita metodoloģija - jautājums par sajūtām, kādas jaunieši asociē ar dzēruma stāvokli, bijis daudz konkrētāks, tālab arī pozitīvo atbilžu skaits ir mazāks.

Veselības pārvaldes Apmācību un informācijas sektora vadītāja galvenā speciāliste Elīna Rotbaha-Zaremba piebilda, ka anketēšana tika veikta oktobrī un novembrī - laikā, kad nav nozīmīgu datumu, kā, piemēram, Jāņi, Jaunais gads vai 1.septembris, kas mudinātu uz pastiprinātu alkohola lietošanu.

Pētījums rāda, ka jauniešu vidū ir iecienīta ne tikai tabaka un alkohols, bet arī spēcīgākas atkarību izraisošās vielas - inhalanti, recepšu medikamenti un narkotikas - marihuāna, ekstazī, amfetamīns un citas.

Jauniešiem veidojas pieradums un atkarība no tabakas un alkohola, un ar laiku rodas vēlme pamēģināt ko stiprāku. Tādējādi, ja palielinās alkohola un tabakas lietotāju skaits, pieaugs arī nelegālo vielu lietotāju skaits, sacīja Rotbaha-Zaremba.

Dreimane piebilda, ka Rīgas skolēnu vidū marihuānu vai hašišu ir pamēģinājuši 22,7% jauniešu. "Tā kā marihuāna Latvijā ir aizliegta, jāsecina, ka jaunieši ir tuvu noziedzībai," uzsvēra Dreimane.

No pētījuma var secināt, ka vislielākā ietekme uz jaunieša dzīvesveidu ir skolai un ģimenei, bet vienaudži jaunā cilvēka rīcību ietekmē krietni mazāk. Tāpēc, lai atturētu jaunieti no atkarību izraisošo vielu lietošanas, nepieciešama sadarbība starp ģimeni, skolu un apkārtējo vidi.

Būtiska loma ir ne tikai vecāku, bet arī brāļu un māsu piemēram. Vecākiem vajadzētu skaidri paust savu attieksmi pret vielām, kas izraisa atkarību, un paskaidrot lietošanas sekas, norādīja pētījuma veicēji.

Savukārt skolā jaunietis saņem vērtējumu savām spējām, un būtu jāstrādā pie tā, lai jaunietis saņem vairāk pozitīvu pamudinājumu, iegūstot motivāciju mācībās.

Kā piebilda pētījuma veicēji, jaunieti ietekmē arī apkārt esošie vienaudži, un vecākiem vajadzētu sekot līdzi, kādus draugus jaunietis izvēlas.

"Atkarības nav stilīga lieta," uzsvēra Veselības pārvaldes priekšniece Irēna Kondrāte "Vienā brīdī šīs lietas postoši iedarbojas uz personību un padara to viegli manipulējamu," viņa papildināja.

Lai situāciju uzlabotu, Veselības departaments ir paredzējis veikt jauniešu un vecāku izglītošanu, kā arī apmācīt speciālistus - pedagogus, mediķus, policistus - darbam ar jauniešiem.

Veselības departaments ir sācis izstrādāt rīcības plānu slimību profilaksei Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kā arī iecerēta ciešāka sadarbība starp pašvaldības institūcijām, piemēram, ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu. "Lai panāktu vienotu rezultātu, nepieciešama kopīga stratēģija," paskaidroja Kondrāte.

Kā Tu vērtē šī pētījuma rezultātus?