Pārītis bērnu glābs Latviju

Katrā Latvijas ģimenē vajadzētu vismaz divus bērnus. Tā intervijā portālam TVNET sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, paužot viedokli, ka dzimstības uzlabošanai vajadzīgi dažādi pasākumi un māmiņu algas vien demogrāfijas problēmas neatrisinās.

Viņa atgādināja, ka pēc statistikas datiem cilvēki atražojas ar trīs bērniem, taču “šobrīd statistika rāda, ka mums bieži vien zināmās vecuma grupās nav pat viens bērns”. Tādēļ būtu svarīgi, ka jaunie vecāki sadūšotos vismaz pirmajam bērnam.

Tas saistīts ar Rietumos aizgūto tendenci, ka jaunie cilvēki dod priekšroku ērtai dzīvei, materiālai labklājībai un karjerai, nevis bērniem.

Ja labklājību un karjeru izvirzītu priekšplānā, cilvēce būtu izmirusi.

Jaunās ģimenes dažkārt dod priekšroku dzīvot bez atvasēm, jo “bērns ir arī pienākums, tā ir atbildība. Tas nav uz īsu laiku, tas ir uz mūžu.”

Politiķi pievērsušies dzimstības problēmām 

Āboltiņa norādīja, ka patlaban demogrāfijas problēmas apzinājušies dažāda līmeņa politiķi, tostarp arī visaugstākajā līmenī. Par to runājot gan premjers, gan Saeimas deputāti. Parlamentā ir 20 deputātes sievietes un “droši vien mums jāuzņemas sava loma to popularizēt un teikt, ka tas ir svarīgi”.

Vajadzīgs komplekss risinājums

Runājot par konkrētiem pasākumiem, kā veicināt dzimstību, parlamenta spīkere norādīja, ka problēmas šai jomā jārisina kompleksi.

Dzimstības problēmas nav atrisināmas tikai ar māmiņu algām.

Šai jomā jādomā par bērnudārziem, sociālo nodrošinājumu, māmiņu darba vietām, atvieglojumiem skolās un augstskolās, kā arī sieviešu veselību, tostarp jauno meiteņu dzīvesveidu.

“Neko jaunu jau tajā nevajag izdomāt, varbūt vajag paskatīties tepat blakus uz igauņiem, kuri tomēr to ir panākuši. Ar katru dienu, ar katru mazu solīti tas ir jāsāk.”

Šīs jomas sakārtošana nav iespējama ar viena cilvēka darbībām.

Demogrāfijas problēmu risināšana svarīga arī citu jautājumu, piemēram, ekonomikas attīstības un izglītības kvalitātes kontekstā.

Bērnu audzināšana - sarežģīts izaicinājums

Āboltiņa atzina, ka Latvijā nav viegli radīt un audzināt bērnus. “Viennozīmīgi varu pateikt, ka nav viegli.”

Kā piemēru viņa minēja iespējamās jauno vecāku veselības problēmas, kuru risināšana ir psiholoģiski grūta, sarežģīta un dārga.

Tāpat jaunajām ģimenēm jādomā ne tikai par autiņbiksītēm, bet arī par medicīnisko aprūpi, bērnudārzu, skolu, vecāku darba vietām, auklīti un citiem jautājumiem. Vesela virkne jautājumu mēdz aptumšot prieku par jauno ģimenes locekli.

Demogrāfija kļūst arvien populārāks vārds

Portāls TVNET jau vēstījis par dažādām politiķu un nevalstisko organizāciju pārstāvju aktivitātēm, lai pievērstu uzmanību mazajai dzimstībai, kas var apdraudēt latviešu turpmāko likteni.

Par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu domā ar biedrībā "Vecāki par izglītību":

Ko vecāki gaida no valsts?

Biedrības "Vecāki par izglītību" valdes locekle Silvija Titova:

Vajadzīgi nevis milzīgi pabalsti, kad gadu jaunie vecāki saņem nenormālas summas, bet pēc tam negūst nekādu atbalstu. Jābūt skaidrai nodokļu politikai - jaunie vecāki vēlas pārliecību, ka turpmākos trīs, piecus gadus pēc bērna piedzimšanas nodokļi netiks palielināti. Ģimenei jābūt pārliecinātai, ka tās ienākumu-izdevumu grozs saglabāsies līdzšinējā apjomā, nevis - hop! - ievērojami nokritīsies. 

Tāpat vajag uzlabot bērnu veselības aprūpi. Nav normāli, ka mazam bērniņam, kuram vajadzīga rehabilitācija un speciālista konsultācija, jāgaida rindā vairāki mēneši. Pieaugušais vēl varētu gaidīt, bet ne jau mazs bērns. Arī bērnudārziem jābūt pieejamiem. 

Vecāki vēlas stabilitāti.

Santa Kvaste, TVNET

Foto: LETA