Par Ziemassvētku vecīti

Šie bija pirmie Ziemassvētki, kad Ernests jau visu saprot, kad gājām uz pirmajiem eglīšu pasākumiem, ne tikai bērnam šie bija satraucošu notikumu pilni svētki, bet arī mammai, jo vecākiem tā taču ir iespēja atgriezties bērnībā!!!

Par Ziemassvētku vecīti runājot...

Kā mazi bērni parasti reaģē uz maskā ietērptu cilvēku? Ernests nobijās. Tā bija pirmā reakcija, pieskrēja pie manis, piespiedās un rāda uz lielo rūķi. Es apskauju Ernestu un stāstu, ka nevajag baidīties, ka rūķis ir ļoti labs un nāca ar Tevi iepazīties. Ernests paskatās vēlreiz, uzsmaida, un iet rūķim dot roku sveicienam - ČAU! Bet vairāk gan ne, tuvāk nenāc. 

{pic:1}

Klēpī Ziemassvētku vecītim sēdēja tikai māsa. Ernests nebija pierunājams, un es arī nemaz necentos. Ja bērns jūt, ka negrib, tad arī nevajag. 

No savas bērnības atceros, reiz pie mums uz mājām atnāca Ziemassvētku vecītis, man nebija vairāk par 4 gadiem. Man bija tādas bailes, ka stāvēju piespiedusies pie vecmammas, pantiņu noskaitīju, bet dāvanai pakaļ nevarēju aiziet, to nācās paņemt manai mammai. Tēta darba kolēģis bija piekritis atbraukt ciemos kā Ziemassvētku vecītis, bet uz pāris gadiem šis pasākums tika atcelts, ja jau bērnam ir tik ļoti bail.

Kad jau bijām lielāki, tad baiļu vairs nebija. Tad bija jautri, jo uzreiz jau Vecītī meklējām kaut ko pazīstamu - kurš tad šoreiz zem tās bārdas slēpjas.. Un parasti atminējām arī :)

Šī tradīcija ar Ziemassvētku vecīti man liekas ļoti jauka, un nedrīkst bērnam stāstīt, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē. Nezinu, kāpēc filmās tā uzsver, ka bērnam tā ir trauma - vienā jaukā dienā saprast, ka Ziemassvētku vecītis nav īsts, un tāpēc viņi saviem bērniem jau no mazotnes aiztaupa šo traumu, stāstot, ka Ziemassvētku vecīša nav.  

Var jau būt, ka kādam tiešām tā ir ļoti liela vilšanās, bet cik esmu runājusi ar cilvēkiem, tad viss notiek ļoti dabiski, šī atklāsme, ka Ziemassvētku vecītis ir tēls, tradīcija, kura noteikti ir saglabājama! Neviens neatceras, ka būtu raudājuši uzzinot, ka Ziemassvētku vecīša nav. Īstenībā šāda veida uzzināšana nav notikusi vienā dienā - HOPS, Vai Tu zini, ka Ziemassvētku vecīša īstenībā nav? Nē - tas notiek ilgākā laika periodā, pakāpeniski. Tāpat kā cilvēks nekļūst pieaudzis vienā dienā, vakar biju bērns, šodien jau pieaugušais. Tu tikai pēc laika konstatē, jā - pārmaiņas ir notikušas. 

 {pic:3}

Ziemassvētku vecītis ir vajadzīgs:

1. Viņš motivē būt labam. 

2. Viņš atļauj mums ticēt brīnumam. 

3. Viņš nes sev līdzi daudz, daudz prieka! 

Vairāk nemaz nevar vēlēties!

Gaidīsim Ziemassvētku vecīti ciemos pēc gada. Noteikti.

Ilze Lipska