Aizvadītā nedēļa mums pagāja zem kultūras zīmes. Emīlijai jau teju, teju būs četri gadi, un ta vien šķiet, ka pēdējais laiks iepazīstināt ar kultūras pērli- teātri. Lielais vīrusu laiks tā šķiet ir pieplacis un varam iziet tautās.
Pirmā tikšanās Emīlijai ar teātri notika 16.martā ar Rīgas bērnu un jauniešu teātra „Rībēja Mute” izrādi „Velniņi”. Protams, protasm izrādes sižets ir mums lielajiem tik labi zināmā Rūdolfa Blaumaņa pasaka par divie nebēdnigajiem velnēniem , kas pasprukuši no pazemes. Bet līdz šim šo delverīgo pasaku Emīlija nezināja – kāds kauns no manas puses jo ar Šreku viņa ir pazīstama.
Tā nu sākām no rīta puses posties- tā kā izrāde bija plkst 14 :00 , ar bērnu izejot no mājas nekad nav par agru sākt taisīties. Saposušies, es , Emīlija un mūsu vienīgais lolojums no vīriešu ģints- tēta kundzinš, devāmies uz savu limuzīnu. Ceļā no Pārdaugavas līdz VEF kultūras namam pagāja ļoti ārti un jautājumu gūzmu pilns. „Vai ilgi vēl?”, „Mēs kavējam! Mes taču nokavēsim!!! Vai tad mēs nenokavēsim?” „Kur dzīvo teātris?” Kāmēr atbildēju uz visiem jautājumiem- bijām arī klāt. Interesantā kārtā Emīlijas priekštats par šo kolonnām rotāto ēku ir šāds- tur dzīvo tautumeitas. Acīm redzot Dziesmusvētku iespaidā. Lai nu tā būtu- man mute jau sausa izrunāta un šo mītu necentos apgāzt.
Ieejam zālē- Emīlija manāmi aizgrābta no sajūsmas ieķērusies man un tētim rokā. Sēžam ekselentā vietā- 2. rindā. Nekas nepaliek nepamanīts- gan lielā lustra pie griestiem, gan spīdīgās plāksnītes uz krēslu muguriņām ar cipariņiem.
Gaismas izdziest un izrāde var sākties!!!! Galvenajās lomās AISHA un CANDY. Spriganā lekāšana pa skatuvi un dziedāšana , lika manai mazajai lēdijai pilnīgā sajūsmā , nepakustoties raudzijās uz skatuves notiekošajā. Komplimenti kostīmu māksliniecei - Lienei Rolšteinai. Spilgti un orģināli tērpi- bērniem bija uz ko skatīties. Izrādes laikā radās tikai viens jautājums- kur tad ir tās tautumeitas. Bet tā kā es piesoliju princesīti (Annijas Putniņas izskatā), nekādi iebildumi neradās. Protams, izrādes laikā atļāvos Emīlijai pakomentēt , kas tad tur īsti notiek. Bet kopumā mēs visi bijām ļoti apmierināti- smieklīgi bija ne tikai meitiņai, bet arī tēta kundziņam. Izrāde bija 1, 50h gara- ne pa īsu, ne pa garu. Brīnišķīgi pavadīts laiks kopā ar ģmeni- iesaku!!!!
Diemžēl fotoaparāts bija lieki līdzi paņemts- kādas mazas veiklas rociņas izbildējušas tukšas baterejas. Arī tā gadās....
Bet ar to nekas nebeidzās. Šīs nedēļas nobeiguma kulminācija bija Spīķeru koncertzālē.
Tur mēs gājām iepazīties ar džezu un ar to mūs iepazīstināja Nagla, Tomāts , Plūmīte un Saksafons. Šis bija no cikla „Patiešām mazajiem ” izrāde „Nagla, Tomāts, Plūmīte un...”.

Bezgala jauks veids, kā īsā uzvedumā (45min) iepazīstināt ar mūziku, tās veidu un mūzikas instrumentiem. Un bērniem par to stāsta Latvijā labi atpazīstamie mūzikas pasaules pārstāvji Oskars Petrauskis (saksofons),Raimonds Petrauskis (klavieres), Rihards Zaļupe (sitaminstrumenti), Elīna Šmukste (balss). Bet pašu koncertu vadija muzikoloģe Karina Bērziņa. Kolosāli pārdomāts kā atvieglot bērnie šo skatīšanās un klausīšanās prieku. Bērni nevis sēž uz krēsliem, kur tā vien gribās knosīties. Bet gan uz grīdas izliktiem pufiņiem, kur jau viņus gaidīja lieli, spalvaini zvēri.

Nevienam netraucēja, ja bērni dīdijās vai bakstijās. Jaunā paaudze tika iesaistīta ar jautājumu uzdošanu un līdzi dziedāšanu.

Un kāds atvieglojums- nebija jāklausās kārtējais dipu dapu lācis nāk! Bet gan bērniem interesantā veidā tika pasniegtas tādas džeza perles kā Blue moon

Bet ir vesels stāsts, kā mēs nokļuvām uz šo koncertu un ,kas Emīlijai padarīja šo pasākumu vēl īpašāku. Tā bija Plūmites jaunkundze- Elīna Šmukste no vokālās grupas Framest. Tā kā man ir tas gods viņu pazīt personiski, kādā jaukā dienā viņa pie manis verās ar jautājumu vai varētu viņai uztaisīt galvas rotu , kas liecinātu par to, ka viņa ir plūmīte.
Padomāju un izdomāju- labākā bezmaksas reklāma un piedāvāju uzšūt visu tērpu. Par ko, pretī gribu tikai biļetes. Tā nu arī Emīlijai izdevās parotāties visā plūmju krāšņumā un ar lielu satraukumu gaidīja Elīnas parādīšanos uz skatuves.


Tā nu krāsaini un kulturāli pagāja šī aizvadītā nedēļa. Nākamais mērķis ir mazais apaļais vīrelis – Karlesons, kas dzīvo uz jumta.
Ar sveicieniem - Ieva un Emīlija
Jauks, emocijām bagāts stāsts! 😉