Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Siksna bērnu neaudzina

Bez pēršanas kārtīgu cilvēku nemaz nevar uzaudzināt, uzskata ievērojama daļa Latvijas sabiedrības. Gandrīz četrdesmit procentu cilvēku piekrīt viedoklim, ka no bērniem, kuri pērti, izaug normāli cilvēki, bet piektā daļa domā, ka iepļaukāšana un pēršana ir efektīvs audzināšanas veids. Centrs pret vardarbību Dardedze uzsāk jaunu sociālu kampaņu Noliec siksnu, aicinot vecākus un citus pieaugušos padomāt, kādu negatīvu iespaidu uz bērniem rada pēršana vai citāda fiziska iespaidošana it kā cēla mērķa – labi audzināta cilvēka – sasniegšanai.

"Ar katru gadu pieaug vardarbībā cietušu bērnu skaits. Pašlaik to ietekmē arī ekonomiskie apstākļi – bezdarba, kredītu sloga un finansiālo problēmu ietekmē vecāki kļūst nervozāki un daudz biežāk, stresa vadīti, paceļ roku pret saviem bērniem," norāda centra Dardedze vadītāja Agnese Megne. Sabiedrību šokē līdzcilvēku vardarbīgā attieksme pret mazuļiem – izmests atkritumu tvertnē, nomiris badā, smagi piekauts vai izmests pa logu. Taču ik dienu bērni cieš arī no citiem vardarbības veidiem, kuri pirmajā mirklī šķiet nekaitīgi un audzinoši, taču patiesībā bērna apziņai nodara kaitējumu." A. Megne uzsver, ka jebkāda veida sods bērnā izraisa vainas apziņu, bailes un kaunu. Bērni detalizēti atceras, kādā veidā saņēmuši sodu, kurā vietā tas noticis, kāda bijusi siksna, cik ļoti tas sāpējis, taču gandrīz nekad tie neatceras iemeslus, par ko šis sods bijis.

Sabiedrības attieksme pret pēršanu Latvijā nav tikai nosodoša vai tikai atbalstoša. Pirms neilga laika sabiedrībā uzvirmoja asas diskusijas par pēršanu saistībā ar Latvijā pirmo tiesas spriedumu vecākiem par meitas pēršanu – viņiem tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz pusgadu. Tikpat pretrunīgus viedokļus izraisīja Saeimas deputāta, arī mācītāja Jāņa Šmita (LPP/LC) izteikumi par labu pēršanai kā audzināšanas metodei.

Aptaujā, ko veica Dardedze sadarbībā ar pētījumu centru Data Serviss, noskaidrojās, ka puse no aptaujātajiem piekrīt apgalvojumam, ka bērnībā daudzi ir tikuši pērti, bet ir izauguši par normāliem cilvēkiem. Piektdaļa domā, ka pēriens vai pļauka bērnam palīdz izskaidrot atšķirību starp pareizu un nepareizu rīcību, tikpat cilvēku ir pārliecināti, ka bērna fiziska sodīšana neietekmē bērnu un vecāku attiecības ilgtermiņā. Izpētot atbildes, secināms, ka lielākoties cilvēki, kuri atbalsta pēršanu, ir vecāka gadagājuma cilvēki, nereti tādi, kuriem pašiem nav bērnu. Savukārt lielākā daļa, kuri ir pret bērnu pēršanu, ir gados jaunas sievietes. "Vēlamies mainīt Latvijā iesīkstējušo uzskatu, ka bērnu fiziska sodīšana – pēršana, iepļaukāšana, sapurināšana, raustīšana – ir adekvāts un pieņemams bērnu audzināšanas veids, kas ilgtermiņā neietekmē bērnu un vecāku attiecības," saka A. Megne. Viņu papildina kampaņas radošās idejas autors, DDB izpilddirektors Andris Rubīns: "Vēlamies atvērt acis tiem vecākiem, kas, atceroties padomju laikus un atsaucoties uz savu bērnību, joprojām uzskata, ka siksna vai kāds cits pēriena instruments ir labākais audzināšanas līdzeklis. Izvēloties siksnu kā kampaņas centrālo simbolu, vēlamies demonstrēt to, ka pietiek ar vienu pērienu, lai izveidotos neatgriezeniska plaisa starp bērnu un vecākiem."

***

IESKATIES

Derīgi padomi

bērnu audzināšanā www.noliecsiksnu.lv

Latvijas siksnas indekss ir 36,2 – vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta bērnu fizisku sodīšanu

Indekss tiek izteikts skalā no 0 (iedzīvotāji pilnībā neatbalsta fizisku sodīšanu) līdz 100 (pilnībā atbalsta)

Inga Paparde
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai