Mini reportāža no Mežciema

06. May 2012, 18:35

Labdien! :)

Esmu aktīva meitene un gribu pastāstīt, kā mums gāja lielajā pastaigā šogad, bet pirms tam nedaudz no vēstures.

Pirmajā gadā mamma nezināja par šādu pastaigu, tad es noteikti viņu mudinātu izkustināt kājas un panēsāt puncī mani. :) 2. gadā (2011.) es biju 8 mēnešus jauna jaunkundze, sēdēju savā „karietē” un ļāvu, lai vecāki mani vizina. Diena bija ļoti karsta, bet tas netraucēja satikt citas māmiņas (ne tikai esošās, bet arī topošās, kā arī tētus) un mazuļus, pastaigāties un nofotografēties... Pēc pastaigas devāmies mājās, kur laidos 3 h ilgā miedziņā. Re, kopbilde no pagājušā gada.

Ko nu daudz par pagātni, pastāstīšu, kā gāja šodien, bet dažas bildes skaties fotoblogā:

{fotoblog:4489}

Šogad man ir 1,8 gadi (mammai sajuka un vienai māmiņai pateica, ka tikai 1,7). :) Ap 12.00 es un mani vecāki bijām pie Motormuzeja, lai pakavētu sev laiku, es paņēmu mammas somiņu un pastaigājos pa Motormuzeja kāpnēm. Kad visi staigātājgribētāji (kopā mamma (jo man jau nebija laika skaitīt) saskaitīja 9 bērnus, 9 mammas, 2 tētus un laikam 1 vecmāmiņu) bija sabraukuši/sanākuši, ap plkst. 12.15 devāmies uz Biķernieku trasi. Kad gājām pa trases mazo apli, tad ik pa laiciņam satikām vēl kādus ratus/riteņus, bet tie diemžēl mums nepievienojās. :( Brīžam es staigāju pati, brīžam sēdēju ratos, bet brīžam mani nesa tētis.

Man pa ceļam saplīsa 2 baloni (rozā un zaļš), bet pastaigas laikā tētis uzpūta vēl 1 oranžu balonu, kurš arī beigās saplīsa, nevis aizlidoja... (to man pateica mamma, jo es pastaigas vidū aizmigu). Mana pastaiga beidzās pusceļā, bet mamma man pastāstīja, ka tad, kad apgājām mazo apli, tad visi pastaigas dalībnieki nofotografējās un centās palaist brīvībā līdzpaņemtos balonus, bet tas neizdevās, jo neviens no tiem nebija hēlija balons...

Piebildes no mammas: 1. Pagājušajā gadā bija vairāk dalībnieku (bija gan esošās, gan topošās māmiņas), arī tēti un pat suņi. :)

2. Milzīgs paldies Oksanai (Iksi) par burvīgo ideju un Māmiņu klubam par idejas popularizēšanu! ;) Mežciemā ir tik daudz bērnu un māmiņu, bet tikai dažas no tām izmanto šo iespēju... Arī es neesmu no komunikablākajām, tādēļ man paliekošu kontaktu ar kādu no māmiņām nebija ne pagājušajā gadā, ne šogad. Taču tas netraucē man pievienoties un izkrāsot ikdienu savādākās krāsās. :) Ja nemaldos, tad kādas 4 vai 5 bija latviešu māmiņas un 4 vai 5 krievu māmiņas...

Tā nu mums gāja. :) Uz tikšanos nākamajā gadā! :)

Reportiere Elīza :)